Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-25 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols viens. Stublājs stāvs, ar ziedu čemuru galotnē. Zem ziedu čemura 2 lancetiskas lapas ar ķīļveida pamatu, no kurām apakšējā vismaz ziedkopas garumā vai garāka. Lineārā piezemes lapa (pl 0.5-0.9 cm) pārsniedz ziedkopu. Lapas gals kapucveidīgs. Ziedi lieli (pl 1.2-1.8 cm), dzelteni, ķekarā 3-10, apziedņa ārpuse zaļgana. Auglis - trīsvāršņu pogaļa. Zied aprīlī un maija sākumā. Augs konstatējams tikai pavasarī; ap vasaras vidu, nonīkstot virszemes daļām, tas vairs nav atrodams.
Izplatība:
Pārtraukta (disjunkta) areāla suga Eirāzijā.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās krūmājos, lapkoku un jauktos mežos un vecos parkos. Raksturīga suga auglīgu platlapju mežu augu sabiedrībās: Cl. Querco-Fagetea, All. Alno-Padion.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām zeltstarītēm. Drošākā atšķirības pazīme ir viens sīpols (nevis 3 atsevišķi vai 2 kopējā apvalkā), lapas gals kapucveidīgs (nevis plakans), apziedņa ārpuse zaļgana (nevis iesārta).
Common. Usually groups in shrubs, forests and old parks.
Часто. Обычно группы в кустарниках, лесах и старых парках.
