Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 25-60 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols viens, tipisks (Ø 1-1.5 cm). Stublājs stāvs, uz tā 2-4 renesveidīgas lapas (pl 0.3-0.5 cm). Ziedu čemurs skrajš, ieapaļš, ar pelēcīgi sārtām vairvasiņām. Ziedu maz, to apziednis blāvi iesārts vai zaļganbalts, ārpusē parasti ar zaļganām garensvītrām (dzīslām). Ziedi čemurā garos ziedkātos starp vairvasiņām, lokveidīgi nokareni. Putekšņlapas apziedņa garumā. Vīkals divreiz vai trīsreiz garāks nekā čemurs, smails, paliekošs, sākumā zaļš, vēlāk dzeltenīgs, plēvjains. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eiropas suga. Ieviests citos kontinentos.
Latvijā nereti visā valstī. Daugavas un Ventas ielejā diezgan bieži.
Biotopi:
Nelielas grupas sausās, atklātās vietās sausieņu pļavās, atmatās, upju krastos, uz dolomīta atsegumiem un mežmalās.
Īpašas norādes:
Vienīgais no Latvijā sastopamajiem sīpoliem ar garu, paliekošu vīkalu un blāvi sārtiem vai zaļganbaltiem ziediem, kas lokveidīgi nokareni garos ziedkātos.
Not rare. Rather common in the Daugava and Venta valleys. Small groups in dry meadows, on terraces at rivers and dolomite outcrops.
Нередко. Довольно часто в долинах рек Даугава и Вента. Небольшие группы на сухих лугах, террасах по берегам рек и на доломитовых обнажениях.
