Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 6-15 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sugai raksturīgi 2 sīpoli kopējā apvalkā: viens no tiem lielāks, otrs sīks. Stublājs stāvs vai pacils. Piezemes lapa parasti viena, šaura (pl 0.1-0.3 cm), tā tikpat gara, cik ziedkopa vai mazliet garāka. Arī uz stublāja pie ziedkopas pamata ir viena lapa (pl 0.4-0.8 cm), tā mazliet īsāka nekā ziedkopa. Ziedi dzelteni (pl ap 1.2 cm), parasti čemurā nedaudzi, apziedņa lapu ārpuse zaļa. Auglis - trīsvāršņu pogaļa. Zied aprīlī, maija sākumā. Augs konstatējams tikai pavasarī; ap vasaras vidu, nonīkstot virszemes daļām, tas vairs nav atrodams.
Izplatība:
Eiropā (neiekļaujot R un Z daļu), kā arī dažviet Āzijā sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā, pārsvarā upju ielejās, īpaši Daugavas ielejā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas upju ieleju krūmājos, pļavās un atmatās.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām zeltstarītēm. Drošākā un nekļūdīga atšķirības pazīme ir 2 nevienāda lieluma sīpoli kopējā apvalkā (nevis sīpols 1, nevis sīpoli atsevišķi, vairāk nekā 2). Salīdzinājumā ar citām Latvijā sastopamajām sugām raksturīga visšaurākā piezemes lapa (ne platāka kā 0.3 cm), gals nav kapucveidīgs, apziedņa ārpuse zaļa (ne iesārta). Skatīt arī ļoti reto, tikai XIX gs. atrasto šķeldraino zeltstarīti - G. spathacea.
Not rare. Mostly in river valleys. Groups of various size in shrubs, meadows and on fallow-lands. Another close species (Gagea spathacea) has been reported twice from Riga at the end of the 19th century.
Нередко. Преимущественно по речным долинам. Группы разной величины в кустарниках, на лугах и залежах. Другой близкий вид (Gagea spathacea) найден дважды в Риге в конце XIX века.
