maurloks

Allium schoenoprasum L.

Allium schoenoprasum L. attēls

latviski: maurloks

angliski: Chives

vāciski: Schnittlauch

zviedru: gräslök

igauņu: murulauk

lietuviešu: laiškinis česnakas

krievu: лук скорода

  • allium-schoenoprasum-l
  • allium-schoenoprasum-l-B

Izplatība kartē

Allium schoenoprasum L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Allium schoenoprasum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Stublājs gluds, cilindrisks tāpat kā viena vai divas stublāja lapas (ga 10-30 cm, pl 0.2-0.5 cm). Ziedu čemurs stublāja galā ļoti blīvs, čemurā nekad nav vairvasiņu. Ziedi sārti violeti, lieli (ga 1-1.5 cm). Apziednis garāks nekā putekšņlapas, sešdaļīgs (retāk piecdaļīgs), saaudzis tikai pie pamata, daivu gali smaili, parasti vienmēr labi saskatāms tumšāks garendzīslojums. Ziedkopu pumpurā ieskauj plēvjains, violetas nokrāsas vīkals, kas, augam uzziedot, pārplīst 2 daļās, saglabājas pie čemura pamata un izžūstot kļūst blāvāks. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Sastopams Eiropas lielākajā daļā, kā arī Sibīrijā un Ziemeļamerikā. Eiropā nodala divas pasugas. Bieži kultivēts; tā rezultātā daudzviet nav autohtona (vietējā), bet gan naturalizējusies suga. Šā iemesla dēļ pamatareāls ir grūti norobežojams.

Latvijā reti, galvenokārt upju (īpaši Daugavas) ielejās. Valsts ziemeļu daļā nav sastopams. Bieži kultivē dārzos.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas mitrās pļavās, krūmājos, avoksnainās un kaļķainās upju krastu nogāzēs, dolomītu atsegumos.

Īpašas norādes:

Dekoratīvs augs, izmanto pārtikā. Atšķirībā no līdzīgā, bet ļoti retā, ievazātā kalnu sīpola (A. montanum) stublājs visā garumā apaļš (nevis divšķautņains zem ziedkopas), putekšņlapas vienmēr īsākas nekā apziednis (nevis mazliet garākas).

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Rare. Mostly in river valleys (especially the Daugava valley). Solitarily specimens and small groups in wet meadows, on rich in springs calcareous slopes of riverbanks and dolomite outcrops. Widely in cultivation.

Редко. Преимущественно по речным долинам (особенно в долине р.Даугава). Единичные экземпляры и небольшие группы на мокрых лугах, по ключистым, богатым известью береговым склонам рек и на доломитовых обнажениях. Широко в культуре.

Apskati citas sugas: