Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēji liels (ga 40-90 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols (Ø 1-2 cm) viens vai ar dažiem tumšsarkaniem sīpoliņiem. Sīpola apvalks pelēkbrūns, matēts. Stublājs stāvs, uz tā 3-5 platas (ga 8-20 cm, pl 0.6-1.3 cm), plakanas lapas, kas sniedzas apmēram līdz stublāja vidum. Lapas mala, dažreiz arī vidusdzīsla raupja. Lapas piestiprinājums stublājam nolaideni makstveidīgs. Ziedēšanas laikā lapas jau ir atmirušas. Ziedu čemurā ir gan ziedi, gan vairvasiņas. Dažreiz ir tikai vairvasiņas vai tikai ziedi. Vīkala lapas divas, vīkals paliekošs, garāks nekā čemurs. Apziednis tumši purpursārts, iekšējā gredzena putekšņlapu kātiņš plats, ar īlenveida zobiņu katrā pusē. Ziedi čemurā dažāda garuma ziedkātos, stāvi. Zied jūnija beigās un jūlijā.
Izplatība:
Galvenokārt Eiropā. Biežāk sastopams teritorijā uz dienvidiem no Latvijas. Skandināvijas dienvidu daļā un Baltijā suga izplatīta nevienmērīgi.
Latvijā reti, tikai valsts rietumu un centrālajā daļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas pļavās, mežmalās un upju krastu terasēs.
Īpašas norādes:
No līdzīgā vīnkalnu sīpola (A. vineale) atšķirams pēc purpursārtā apziedņa un daudz tumšākām vairvasiņām (nevis apziednis sārti violets, nevis vairvasiņas dzeltenīgi brūnas vai gaiši iesārti violetas). Putekšņlapas nepārsniedz apziedni (vīnkalnu sīpolam tās divreiz garākas nekā apziednis).
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Western and central part only. Solitarily specimens and groups in meadows, on terraces at rivers, and at the forest edges.
Редко. Только западная и центральная часть. Единичные экземпляры и группы на лугах, береговых террасах у рек и по лесным опушкам.
