Vispilnīgāk attīstītie ziedaugi ar 1 dīgļlapu. Pārsvarā lakstaugi (Latvijā visi), retāk krūmi vai kokveida augi ar sarukušu galveno sakni. Vadaudi vairākos gredzenos, vadu kūlītis slēgts, ierobežojot stublāja (stumbra) vai saknes sekundāru augšanu resnumā (izņēmums ir Palmae - palmu dzimta, kas Latvijā nav sastopama). Sakņu sistēma bārkšveida. Lapas visbiežāk ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Zieda daļas 3 gredzenos. Apziednis vienkāršs, parasti nav nodalīts labi atšķiramā kausā un vainagā. Daudzās dzimtās sugām ziedi ir reducēti vai vispār bez apziedņa. Latvijā 22 dzimtas ar aptuveni 415 sugām.
Viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae (Liliopsida))
- Cirveņu dzimta (Alismataceae)
- Puķumeldru dzimta (Butomaceae)
- Mazlēpju dzimta (Hydrocharitaceae)
- Šeihcēriju dzimta (Scheuchzeriaceae)
- Āžloku dzimta (Juncaginaceae)
- Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
- Rupiju dzimta (Ruppiaceae)
- Jūraszāļu dzimta (Zosteraceae)
- Diedzeņu dzimta (Zannichelliaceae)
- Najādu dzimta (Najadaceae)
- Liliju dzimta (Liliaceae)
- Amariļļu dzimta (Amarillidaceae)
- Īrisu dzimta (Iridaceae)
- Doņu dzimta (Juncaceae)
- Komelīnu dzimta (Commelinaceae)
- Graudzāļu dzimta (Gramineae, syn. Poaceae)
- Ārumu dzimta (Araceae)
- Ūdensziedu dzimta (Lemnaceae)
- Ežgalvīšu dzimta (Sparganiaceae)
- Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae)
- Grīšļu dzimta (Cyperaceae)
- Orhideju dzimta (Orchidaceae)
