Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 8-15 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sugai raksturīgs 1 sīpols brūnā apvalkā. Stublājs stāvs vai pacils. Piezemes lapa garāka nekā ziedkopa, diezgan šaura (pl 0.2-0.5 cm), gals plakans. Uz stublāja pie ziedkopas pamata ir 2 lapas (piezemes lapas platumā), no kurām zemākā ir garāka un sasniedz aptuveni čemura augstumu. Ziedu čemurā daudz (līdz 15; pl ap 1-1.3 cm), tie dzelteni. Tipiska sugas pazīme ir sārta apziedņa lapu ārpuse, kas īpaši labi redzama ziedēt sākošiem vai jau noziedējušiem (sakļautiem) ziediem. Auglis - trīsvāršņu pogaļa. Zied aprīļa beigās, maija sākumā. Augs konstatējams tikai pavasarī; ap vasaras vidu, nonīkstot virszemes daļām, tas vairs nav atrodams.
PIEZĪME
Pēc Gagea ģints revīzijas Eiropā pie mums ar nosaukumu “G. erubescens (Besser) Schult. & Schult.f.” līdz šim lietotais taksons ir atzīts par Gagea fragifera (Vill.) E.Bayer & G.López, kā areāls ir no R-Eiropas kalniem līdz ZR Ķīnai, mūsu reģionu neiekļaujot un nosaukumu G. erubescens atzīstot vien par G. fragifera sinonīmu. Šīs revīzijas rezultātā “Gagea erubescens” lietojums Latvijā sastopamajai sugai faktiski nav iespējams.
Līdz ar to taksons, kas sastopams Krievijas rietumdaļā Vologdas apgabalā līdz Tveras apgabalam, kā arī Ļeņingradas apgabalā un Baltijā (Igaunijas dienvidaustrumos un Latvijā Daugavas ielejā) tiek atzīts par Gagea rubicunda Meinsh., lai gan atradņu visā šīs sugas areālā ir ļoti maz. Taksonomiski suga aprakstīta 1878.g. no apvidus, kas mūsdienās ir Ļeņingradas apgabals. Areāla analīze un zināmās atradnes Igaunijā un Latvijā rāda, ka šī suga pie mums varētu būt ieceļojusi no austrumiem, pēcledus laikmetā veidojoties ūdenstilpju tīklam.
Izveidojušās taksonomiskās situācijas dēļ suga turpmāk saucama Gagea rubicunda Meinsh. (G. erubescens auct.) – iesārtā zeltstarīte, lai gan salīdzināmais materiāls no Latvijas nav līdz šim iekļauts pārliecinošās molekulārās-morfoloģiskās analīzēs.
Izplatība:
Šaura areāla Austrumeiropas suga.
Latvijā ļoti reti, ārpus vienlaidu areāla. Sastopama tikai Daugavas ielejā, galvenokārt Doles salā un valsts DA daļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas pļavās un atmatās, kā arī krūmāju un mežu malās.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām zeltstarītēm. No citām sugām droši atšķirama pēc trīs pazīmju kopuma: viens sīpols, apziedņa ārpuse iesārta, lapas gals plakans. Citai visbiežāk sastopamajai sugai ar vienu sīpolu - meža zeltstarītei (G. lutea) - apziedņa lapu ārpuse ir zaļa, bet lapas gals vienmēr kapucveidīgs (arī lapa pati ir platāka).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. Recently known only from two localities in the lower and upper-most reaches of the Daugava valley. Scarce groups in meadows and at the forest edges.
Очень редко. В последнее время достоверно известен только из нижней и верхней части долины р.Даугава. Изреженные группы на лугах и по опушкам лесов.
