laksis

Allium ursinum L.

Allium ursinum L. attēls

latviski: laksis

angliski: Ramsons

vāciski: Bären-Lauch

zviedru: ramslök

igauņu: karulauk

lietuviešu: meškinis česnakas

krievu: лук медвежий

Izplatība kartē

Allium ursinum L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Allium ursinum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-50 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Stublājs asi trīsšķautņains, piezemes lapas divas. Lapas lielas, ar kātu, eliptiskas vai lancetiskas (ga 10-25 cm, pl 2-4 cm), plakanas, mala gluda, gals smails. Stublāja (ziedneša) galotnē blīvs baltu ziedu čemurs, ziedkopu pumpurā ieskauj plēvjains vīkals, kas uzziedot ātri nokrīt. Ziedu čemura diametrs līdz 5 cm. Ziedēšanas laikā augs izdala spēcīgu ķiploku smaku. Novērojama sīpola pašiedziļināšanās augsnē ar katru nākošo veģetācijas sezonu. Vecie augi atmirst pēc 8-10 gadiem, tādējādi regulējot populācijas vecumu. Auglis - trīscirkņu pogaļa, katrā cirknī pa vienai melnai sēklai. Zied maijā un jūnija sākumā. Vasaras otrajā pusē virszemes daļas nonīkst, un augs nav konstatējams.

Izplatība:

Galvenokārt Eiropā sastopams augs.

Latvijā reti visā valstī (salīdzinoši biežāk Kurzemē), areāla austrumu robežas tuvumā.

Biotopi:

Veido lielas, monodominantas audzes parasti gāršas tipa mežos vai krūmājos upju ielejās, retāk pārmitrajos mežos. Ēncietīga suga. Populācijas parasti spēcīgas, ar labu pašatjaunošanās spēju. Negatīvi ietekmē meža kailcirtes atradņu vietās, jo izcirtumos ar pārējām lakstaugu sugām konkurē slikti. Raksturīga suga augu sabiedrībās auglīgos platlapju mežos: Cl. Querco-Fagetea, O. Fagetalia.

Īpašas norādes:

Izmanto pārtikā.

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Rare. Usually monodominant groups in shady broad-leaved forests and shrubs.

Редко. Преимущественно монодоминантные заросли в тенистых широколиственных лесах и кустарниках.

Līdzīgās sugas

  • Allium paradoxum (M.Bieb.) G.Don (dīvainais sīpols)

    Kopš 2020.g. Latvijā zināms dīvainais sīpols Allium paradoxum (M.Bieb.) G.Don – dārzbēglis, kā pamatareāls ir ēnaini lapkoku meži ar humusu bagātās augsnēs un pusatklātās nogāzēs kalnu reģionos DA Eiropā (Kaukāzs), Irānā un Vidusāzijā. Eiropā ieviests parkos un apstādījumos, jau kopš XIX gs. otrās puses tas kļuvis par dārzbēgli Lielbritānijā un Viduseiropā. Vietām to uzskata par agresīvu, vienlaidu klājienu zemsedzē veidotāju un nevēlamu augu. Daudzviet Eiropā to joprojām kultivē.

    Dīvainais sīpols (a: Few-flowered Garlic; v: Seltsamer Lauch; z: pärleternell; k: лук странный) atrasts Rīgā (Rumbulā) mežaini krūmainā Daugavas nogāzē. Maz līdzīgs citiem sīpoliem Latvijā. Neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) agri pavasarī (aprīļa beigas un maija sākums) noziedošs lakstaugs ar spēcīgu smaku un apaļu, augsnē iegremdētu sīpolu. Katram sīpolam viena (pl 1.8-3 cm) lapa, gandrīz plakana vai mazliet ķīļveidīga. Ziedneši paceļas virs lapojuma. Ziedkopā, ko pie pamata skauj līdz 3 cm garas, baltas, nedaudz plēvjainas, paliekošas vīkala lapas ar nosmailotu galu, ir (2)4-10 zaļganas vairvasiņas un parasti viens balts, lokveidīgi nokarens zieds ļoti garā ziedkātā. Ziedkāta garums 3-5 reizes pārsniedz ap 1 cm garo, balto zvanveida apziedni, kas arī pilnziedā paliek puspavērts. Kultūrā zināma arī varietāte, kas ziedkopā vairvasiņas neveido, bet ziedu skaits ir lielāks (parasti 4-10). Auglis – pogaļa Eiropā veidojas reti. Suga pie mums pārsvarā izplatās ar ziedkopas vairvasiņām.

    Latvijā zināmajā atradnē dīvainais sīpols veido vietām gandrīz monodominantu audzi ap 600 kvadrātmetru platībā. Līdzīgi kā dažām citām agri pavasarī ziedošām sugām, ap vasaras vidu auga sulīgās virszemes daļas atmirst un vasaras beigās dīvainais sīpols nav ieraugāms. Atradnē Latvijā vasaras otrajā pusē dominē gārsa.

Apskati citas sugas: