Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-70 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Augs pelēkzaļš. Sīpols olveidīgs, klāts ar tumšām zvīņām. Stublājs stāvs, kails, zem ziedkopas divšķautņains. Lapas plakanas (pl 0.3-0.8 cm), tikai pie stublāja pamata, īsākas nekā stublājs. Uz stublāja lapu nav. Ziedu čemurs blīvs, apziedņa lapas sārti violetas (ga ap 0.5 cm). Ziedkāts vismaz apziedņa garumā, parasti garāks. Putekšņlapas mazliet pārsniedz apziedni. Pie čemura pamata ir īss, paliekošs, plēvjveidīgs vīkals. Vairvasiņas ziedkopā nemēdz veidoties. Auglis - trīscirkņu pogaļa ar tumšām sēklām. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Diezgan plaši kalnu apvidos rietumu un dienvidu Eiropā un DA Āzijā sastopama suga. Daži autori to iekļauj plašākā sugā Allium senescens L. s.l. vai nodala kā Allium senescens pasugu.
Latvijā ļoti reti. Adventīvs augs.
PIEZĪME. Allium montanum F.W.Schmidt nosaukums (1794) jaunākajos laikos akadēmiskā izpratnē tiek uzskatīts par neleģitīmu; par aprakstītajam taksonam atbilstošu leģitīmu pamatnosaukumu tiek atzīts Allium lusitanicum Lam. (1783), papildus dodot visai sarežģītu sinonīmiku, kur virkne nosaukumu tāpat ir neleģitīmi.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs un gar dzelzceļiem. Pamatareālā aug akmeņainās kalnu nogāzēs un ar veģetāciju skraji segtās vietās sausās pļavās.
Īpašas norādes:
Līdzīgs dažiem citiem sīpoliem, visvairāk maurlokam (A. schoenoprasum). Atšķirams pēc zem ziedkopas divšķautņaina (nevis apaļa visā garumā) stublāja, putekšņlapas pārsniedz apziedni (nevis īsākas). Salīdzinājumā ar citām sugām vairvasiņas ziedkopā neveido, uz stublāja nav lapu.
Very rare. Casual. Solitarily specimens in wastes and along railways.
Редчайший заносной. Единичные экземпляры в сорных местах и вдоль железных дорог.