Kaulzivju klase (Osteichthyes)
Lielākā un dominējošā zivju grupa mūsdienās visā pasaulē. To skaitā ir ap 96% jeb ap 28,000 mūsdienās zināmo zivju sugu. Primitīvākās veidojušās Kembrija periodā pirms aptuveni 550 miljoniem gadu. Daudzveidības (dažādošanās) laikmets bijis Devona periodā. Raksturīgas gan pāra, gan nepāra spuras. Ķermenis klāts ar zvīņām. Skelets veidots no kauliem: nodalāms galvaskausa, ass un ekstremitāšu skelets. Ass skelets no skriemeļiem, kam ir augšējie un apakšējie loki. Ekstremitāšu skelets sastāv no spuras stariem - parasti tie savienoti ar plēvi. Galvenais elpošanas orgāns ir žaunas.
- storveidīgo kārta (Acipenseriformes)
- storu dzimta (Acipenseridae)
- siļķveidīgo kārta (Clupeiformes)
- siļķu dzimta (Clupeidae)
- anšovu dzimta (Engraulidae)
- lašveidīgo kārta (Salmoniformes)
- lašu dzimta (Salmonidae)
- sīgu dzimta (Coregonidae)
- alatu dzimta (Thymallidae)
- salaku dzimta (Osmeridae)
- līdaku dzimta (Esocidae)
- zušveidīgo kārta (Anguilliformes)
- zušu dzimta (Anguillidae)
- jūraszušu dzimta (Congridae)
- karpveidīgo kārta (Cypriniformes)
- karpu dzimta (Cyprinidae)
- akmeņgraužu dzimta (Cobitidae)
- vējzivjveidīgo kārta (Beloniformes)
- vējzivju dzimta (Belonidae)
- samveidīgo kārta (Siluriformes)
- samu dzimta (Siluridae)
- mencveidīgo kārta (Gadiformes)
- mencu dzimta (Gadidae)
- stagarveidīgo kārta (Gasterosteiformes)
- stagaru dzimta (Gasterosteidae)
- adatzivju dzimta (Syngnathidae)
- asarveidīgo kārta (Perciformes)
- jūrasasaru dzimta (Percichthyidae)
- asaru dzimta (Percidae)
- tūbīšu dzimta (Ammodytidae)
- makreļu dzimta (Scombridae)
- zobenzivju dzimta (Xiphiidae)
- jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
- lentzivju dzimta (Lumpenidae)
- taukzivju dzimta (Pholidae)
- lucīšu dzimta (Zoarcidae)
- kefaļu dzimta (Mugilidae)
- eleotrisu dzimta (Eleotridae)
- stavridu dzimta (Carangidae)
- vilkzivju dzimta (Anarhichadidae)
- skorpēnveidīgo kārta (Scorpaeniformes)
- platgalvju dzimta (Cottidae)
- jūraslapsiņu dzimta (Agonidae)
- zaķzivju dzimta (Cyclopteridae)
- jūrasplūkšņu dzimta (Liparidae)
- plekstveidīgo kārta (Pleuronectiformes)
- akmeņplekšu dzimta (Scophthalmidae)
- plekšu dzimta (Pleuronectidae)