stagarveidīgo kārta (Gasterosteiformes)

Tradicionālas vai ļoti neparastas (adatveida, jūras zirdziņa izskata) formas jūras-okeāna vai, retāk, saldūdeņu zivis. Pārsvarā mīt tropu-subtropu piekrastes aizaugušos ūdeņos. Ķermenis slaids vai ļoti slaids, kails vai klāts ar kaula plātnītēm. Dažām sugām uz muguras un(vai) vēdera ir savrupi dzeloņi. Spuru novietojums un staru skaits tajās ļoti dažāds. Žaunu atveres normāla lieluma vai ļoti šauras, dažos gadījumos - pušķveidīgas. Ķermeņa garums parasti 5-20 cm, reti vairāk vai mazāk. Pārtiek no planktona. Daudzām sugām novērojamas izteiktas rūpes par ikriem un(vai) mazuļiem, parasti tēviņi apsargā pašbūvētās ligzdas vai ikrus iznēsā īpašās ādas krokās. Uzturas starp jūraszālēm, citiem ūdensaugiem, briesmu gadījumā spēj (sevišķi adatveidīgās sugas) ātri nostāties vertikālā pozā, atdarinot ūdensauga lapu vai (jūras zirdziņiem līdzīgās sugas) mainīt krāsu.

Nodala 5 dzimtas un ap 360 sugas. Nodalīto sugu skaits dažādās klasifikācijās ļoti variē atkarībā no iekļauto dzimtu apjoma.