vējzivju dzimta (Belonidae)

Galvenokārt jūras (okeāna), retāk saldūdeņu zivis ar bultveidīgu ķermeni un pagarinātiem, knābjveidīgiem žokļiem. Zobu uz abiem žokļiem daudz, tie ir asi. Apakšžoklis garāks. Plēsīgas zivis, pārtiek no sīkām zivīm un vēžveidīgajiem. Ķermenis klāts ar sīkām zvīņām, cilindriski ieapaļš. Sānu līnija parasti pilnīga, atrodas ļoti zemu. Vēdera spuras sīkas. Spuras bez dzeloņiem. Ķermeņa sānos ir ķīļa zvīņu rinda. Uzturas ūdens virsmas tuvumā, bieži veic augstus lēcienus virs ūdens. Šā iemesla dēļ tropos vairākas lielākās sugas (ap 1 m garas) tiek uzskatītas par cilvēkam bīstamām, īpaši tad, ja pārvietošanās notiek plostos, zemās laivās, kā arī nakts zvejā, izmantojot lukturus, jo gaismas kūlis provocē zivis lekt tā virzienā. Lēciena ātrums ir iespaidīgs - līdz 60 km/stundā, un knābjveidīgie žokļi ir ļoti smaili un asi.

Pasaulē 10 ģintis ar 47 sugām. Latvijā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē viena parasta suga.

Šīs dzimtas sugas

  • vējzivs Belone belone (L.)

    Belone belone (L.) attēls

    angliski: garfish

    vāciski: Hornhecht

    zviedriski: näbbgädda

    igauniski: tuulehaug

    lietuviski: vėjažuvė

    krieviski: сарган