karpveidīgo kārta (Cypriniformes)

Pasaulē plaši (atskaitot dienvidu puslodi) sastopama, gandrīz tikai saldūdeņu zivju kārta. Mērenā klimata joslā ziemeļu puslodē dominējošā vai viena no dominējošajām zivju kārtām gan pēc sugu skaita, gan faktiskā biežuma ūdenstilpēs. Pārsvarā vidēja lieluma vai sīkas zivis. Ķermeņa forma dažāda, pārsvarā sāniski saplacināta vai cilindriski ieapaļa, ķermenis segts ar zvīņām, kaula plātnītēm vai ir kails. Pie mutes mēdz būt taustekļi. Īpaša pazīme ir bezzobaini žokļi; barības sakošļāšana notiek ar nelieliem, bet labi attīstītiem rīkles zobiem.

Eirāzijā, Āfrikā un Z-Amerikā sastopama zivju kārta ar vairāk nekā 400 ģintīm un 3360 sugām un daudzveidības centru DA-Āzijā.