adatzivju dzimta (Syngnathidae)

Zivju klasē vienas no neparastākā izskata sugām: adatveidīgas, jūras zirdziņa izskata, dažreiz ar dīvainiem lapveida izaugumiem uz ādas. Galvenokārt jūrās un aizaugušu okeāna seklo piekrastu sugas tropos un subtropos. Mērenajā klimatā sugu maz. Sugu daudzveidības centrs ir tropu seklie sāļūdeņi Klusā un Indijas okeāna piekrastēs (un ar tiem saistītajās pusslēgtajās jūrās). Parasti 5-30 (maksimāli - 60)cm garas sugas. Ķermeni klāj kaula plātnītes. Vēdera un astes spuru nav vai astes spura maza. Jūras zirdziņiem ir tvērējaste. Purns cauruļveidīgs, mutē nav zobu. Barību - galvenokārt sīkus planktona vēžveidīgos - iesūc. Ļoti ātri un veikli briesmu gadījumā pielāgojas videi: maina krāsu vai ieņem vertikālu pozu aizaugušā vidē un imitē veģetāciju. Adatzivju dzimtas sugu tēviņiem bieži uz vēdera vai pie astes ir krokveida ādas paplašinājums - tā dēvētā ikru perējamā soma. Mazuļi perējamo somu atstāj jau pilnībā izveidojušies.

Nodala līdz 56 ģintis ar 300 sugām. Latvijā 2 retas sugas jūras piekrastē.

Šīs dzimtas sugas

  • čūskzivs Nerophis ophidion (L.)

    Nerophis ophidion (L.) attēls

    angliski: straight-nosed pipefish

    vāciski: Kleine Schlangennadel

    zviedru: mindre havsnål

    igauņu: madunõel

    lietuviešu: jūrų yla

    krievu: змеевидная морская игла

  • gardeguna adatzivs Syngnathus typhle (L.)

    Syngnathus typhle (L.) attēls

    angliski: deep-snouted pipefish

    vāciski: Schmalschnäuzige Seenadel, Grasnadel

    zviedru: tångsnälla

    igauņu: merinõel

    lietuviešu: jūrų adata

    krievu: длиннорылая морская игла