vējzivjveidīgo kārta (Beloniformes)

Tropu, subtropu, retāk mērenā klimata joslā sastopamu, galvenokārt - ap 75% sugu - jūras (okeāna) zivju kārta. Daudz retāk tās sastop vāji iesāļos ūdeņos vai saldūdeņos. Vidēja lieluma zivis, parasti 0,2-1 m garas, vairumā gadījumu ļoti slaidas, bultveidīgas. Daudzām sugām ir sevišķi pagarināts knābjveidīgs žoklis, kā garums sasniedz līdz vienu ceturtdaļu no ķermeņa kopējā garuma. Bieži uzturas baros ūdens virsmas tuvumā. Pārtiek no aļģēm, planktona sīkdzīvniekiem, arī sīkām zivīm. Kārtā raksturīga visai neparasta galvas kaulu uzbūve un izvietojums. Augšžoklis nekustīgs, vienāda garuma ar apakšžokli vai īsāks. Uz žokļiem daudz zobu. Tāpat neparasta pazīme ir kaulu iezaļganā krāsa. Muguras spura atvirzīta astes virzienā, atrodas iepretim anālajai spurai.

Nodala 5 dzimtas ar 38 ģintīm un apmēram 200 sugām.