zušveidīgo kārta (Anguilliformes)

Galvenokārt jūru un okeānu seklūdeņos dzīvojošas ļoti slaidas, čūskveidīga izskata zivis. Daudz retāk tās mīt okeānu dziļūdeņos līdz 4-5 km dziļumam. Parasti 0,6-2,5 m garas, reti vairāk (līdz 4 m) vai mazāk (īsākā zušveidīgā - tikai 5 cm gara pieaugušā vecumā). Pārsvarā tumsas aktivitātes zivis, diennakts gaišajā laikā ierokas grunts dūņās (smiltīs) vai atrodas dabiskā slēptuvē (alā, zem priekšmeta). Raksturīgas ļoti sīkas, ādā iegrimušas zvīņas, bagātīgi gļotu dziedzeri. Spura gara, lentveidīgi savienota (muguras, astes, anālā). Vēdera spuru nav, krūšu spuras parasti ir, bet dažām sugām arī to nav. Raksturīga diezgan ilga kāpura attīstības stadija. Dažas sugas veic ļoti tālas nārsta migrācijas.

Pasaulē plaši sastopama, komerciāli nozīmīga zivju kārta ar aptuveni 800 sugām.