Elpo ar žaunām. Ekstremitātes (to skaitā - kājas) visbiežāk divzarotas, atrodas pie dažādiem ķermeņa posmiem, nereti katram posmam (atskaitot gala posmus) ir savs ekstremitāšu pāris. Ķermeni klāj čaula, zemākajiem vēžveidīgajiem tā bieži ir ļoti vāji hitinizēta.
Raksturīga attīstība ar pārvēršanos caur kāpura stadiju (ola-kāpurs-pieaugušais).
Sastop ļoti dažādos ūdeņos - gan saldūdeņos, gan aukstajās un siltajās jūrās. Daudzas sugas ir izšķiroši nozīmīga ūdens zīdītāju, putnu un zivju barība. Sauszemes vēžveidīgie ir reti sastopami (Latvijā - mitrenes).
Vēžveidīgo taksonomija jaunākajos laikos ir visai sarežģīti veidota; lai izvairītos no vietnei nepiemēroti komplicēta dalījuma, lietots tikai dalījums kārtās un dzimtās, izlaižot virskārtas, apakškārtas un virsdzimtas.
Pasaulē vēžveidīgo klasē nodala apmēram 45,000 sugu. Latvijā četrās apakšklasēs zināmas ap 250 sugas (šeit aplūkotas trīs no tām, neiekļaujot gliemeņvēžus Ostracoda: sīkus ūdenstilpes gultnē vai uz ūdensaugiem mītošus vēzīšus ar divdaļīgu čaulu; Latvijā tie ir sevišķi slikti izpētīti, uzskata, ka varētu atrast ap 60 sugas).
