Latvijā ap 50 sugu.
Augstāko vēžu apakšklase (Malacostraca)
Vēžveidīgie ar 19 ķermeņa posmiem, posmi skaidri nodalīti (galvai - 5, krūtīm - 8, vēderam - 6, galaposmu jeb telsonu neskaitot). Ķermeņa hitinizācija (čaula) manāmi labāk attīstīta nekā zemākajiem vēžiem, daudzām sugām ir ļoti cietas krūšbruņas. Pie katra ķermeņa posma ir ekstremitāšu pāris. Lielākā vēžveidīgo apakšklase ar 18-20,000 sugu. Pārsvarā jūru un saldūdeņu iemītnieki, reti uz sauszemes. Šajā apakšklasē ietilpst komerciāli nozīmīgākie vēžveidīgie.
- Šķeltkājvēžu kārta (Mysidacea)
- Mizīdu dzimta (Mysidae)
- Kumacejvēžu kārta (Cumacea)
- Kumacejvēžu dzimta (Diastylidae)
- Vienādkājvēžu kārta (Isopoda)
- Ūdensēzelīšu dzimta (Asellidae)
- Grēvju dzimta (Chaetiliidae)
- Mitreņu dzimta (Porcellionidae)
- Māņēzelīšu dzimta (Janiridae (syn. Parasellidae))
- Sānpelžu kārta (Amphipoda)
- Sānpelžu dzimta (Gammaridae)
- Bezdzelkņu sānpelžu dzimta (Melitidae)
- Dižacu sānpelžu dzimta (Hyperiidae)
- Plakansānpelžu dzimta (Corophiidae)
- Pallasa sānpelžu dzimta (Pallaseidae)
- Stabsānpelžu dzimta (Caprellidae)
- Desmitkājvēžu kārta (Decapoda)
- Upesvēžu dzimta (Astacidae)
- Amerikas vēžu dzimta (Cambaridae)
- Peldkrabju dzimta (Portunidae)
- Krastkrabju dzimta (Varunidae)
- Peldgarneļu dzimta (Crangonidae)
- Akmeņgarneļu dzimta (Palaemonidae)
