Pārsvarā nelieli vai sīki vēžveidīgie (vairākums: 1-2,5 cm gari), kuri dzīvo gan sāļūdeņos (ap 3/5 visu sugu), gan saldūdeņos. Ļoti reti sastop uz sauszemes dzīvojošas sugas; tās pārvietojoties izmanto lēcējkājas (pēdējos kāju pārus vēdera galā, kam piepalīdz atpakaļvērstais pēdējais vēdera posms). Liela auguma sugas šajā kārtā ir izņēmums - vislielākās ir līdz 35 cm lielas.
Visēdājas sugas - pārtiek gan no atmirušu organismu paliekām (detrīta), gan augiem, gan citiem sīkdzīvniekiem. Ļoti reti sastop parazītiskas sugas.
Sugu nodalīšanā nav vienotas pieejas, tāpēc dažādos avotos minētais sugu kopskaits ļoti plaši variē: 7000-9500 sugas visā pasaulē dažādās klimata joslās. Latvijā 14 vietējās sugas, no tām 9 - jūrā. Vēl dažas sugas ir iespējams atrast. Nozīmīga zivju barības bāze, jo īpaši jūrā mītošā Pontoporeia affinis, kura kopā ar grēvi un gliemeni Macoma baltica mīt ap 10-40 m dziļumā un nodrošina barību bentosēdājām zivīm. Upēs visbiežāk sastop Gammarus pulex, ezeros - G.lacustris. Vienīgā daļēji uz sauszemes dzīvojošā kārtas suga Latvijā ir Orchestia gammarellus, kuru iespējams atrast jūrmalā, mitrās vietās zem priekšmetiem vai pieskalotās sanešu kaudzēs.
