Airkājvēžu kārta (Copepoda)

Sīki bezčaulas vēžveidīgie, kuri parasti ir tikai 1-3 mm lieli. Galva un krūtis platāki nekā vēders. Pie galvas pirmais taustekļu pāris garāks nekā otrais pāris un pilda taustes funkciju. Parazītiskajām sugām, kādu airkājvēžu kārtā ir visai daudz, šis taustekļu pāris kalpo, lai piesūktos pie saimnieka (piemēram, zivs). Krūšu posmi 5, pie katra posma ir viens divzaru kāju pāris. Vēders četrposmu. Dzīvo gan saldūdeņos, gan sāļūdenī; ir gan planktonā brīvi peldošas sugas, gan bentosā - tuvu gultnei vai uz gultnes - mītošas sugas. Novērots, ka priekšroku dod vēsākiem ūdeņiem nekā, piemēram, lapkājvēžu kārtas sugas (ūdensblusas). Planktonā sastopamās sugas spēj savairoties ļoti lielā skaitā - pāris simtos tūkstošu indivīdu ūdens kubikmetrā. Piemērotās un sugām labvēlīgās vietās parasti sastopami dažos desmitos tūkstošu indivīdu ūdens kubikmetrā. Airkājvēži ir nozīmīga Latvijas piekrastē sastopamo zivju - reņģu un brētliņu - barība. Pasaulē dažādās klimata joslās ap 6000 sugu. Latvijā ap 55 sugas.