Dafniju dzimta (Daphniidae)

Sīki dažādu (saldūdeņu, sāļūdeņu) planktona vēžveidīgie ar parasti (0,2)0,5-3 mm garu, ieapaļu ķermeni, ko sedz samērā mīksta, tomēr hitinizēta čaula - kopēja krūtīm un vēderam. Nozīmīgas sugas zivju barībā. Ir gan augēdājas (aļģes, detrīta - atmirušu organismu sairuma daļiņas patērējošas) sugas, gan plēsīgas sugas.

[Plēsīgās sugas nodala citās dzimtās. Kopumā dažādās ūdensblusas Latvijā sadala 11 radniecīgās dzimtās, kopējais sugu skaits - ap 85. Dafniju dzimta ir tikai viena no šīm dzimtām. Ūdensblusu dzimtas nodala pēc sugu čaulas formas un galvas antenu (taustekļu) zarojuma un posmojuma īpatnībām un atšķirībām.]

Pārvietojas lēcienveidīgi - no tā arī ir cēlies ūdensblusas nosaukums. Pie kam lēcienveida kustības nodrošina nevis peldkājas, bet gan spēcīgie otrie taustekļi pie galvas. Sugām raksturīga dzimumu atšķirība; mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Krūškājas lieto barības filtrēšanai un(vai) satveršanai. Latvijā visbiežāk sastopamas ar ūdensaugiem bagātīgi aizaugušos siltos ezeros un lēni tekošu upju līčos un vecupēs. Vēsos ūdeņos ūdensblusu ir mazāk. Straujteces vietās ūdensblusu ir ļoti maz vai nav vispār.