doņu vārpata

Elytrigia junceiformis Á. et D. Löve (syn. E. juncea (L.) Nevski; Agropyron junceum (L.) P.Beauv.; Elymus farctus (Viv.) Runemark ex Melderis s.l.; E. farctus ssp. boreali-atlanticus (Simonet et Guin.) Melderis)

Elytrigia junceiformis Á. et D. Löve attēls

latviski: doņu vārpata

angliski: sand Couch

vāciski: Strand-Quecke

zviedriski: strandkvickrot

igauniski: rand-orashein

lietuviski: vikšrinis varputis

krieviski: пырей ситниковый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Elytrigia junceiformis Á. et D. Löve karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs pelēkzaļgans, ar apsarmi. Saknenis garš, ložņājošs, veido skraju audzi, bet nevis ceru. Stiebrs stāvs, drukns un trausls, viegli lūstošs. Lapas stīvas, šauras (pl 0.2-0.6 cm), ieritinātas, gals gari nosmailots. Lapas maksts šķelta, mēlīte šauras apmales veidā. Lapas virspusē uz dzīslojuma ir īsi, mīksti matiņi. Vārpa stāva (ga 5-20 cm), vārpas ass lauzīta. Parasti ziedkopā ir 5-10 vārpiņas, kas uz vārpas ass novietotas pa vienai 2 rindās. Vārpiņas (ga 1.5-2.5 cm) ar 3-8 ziediem. Vārpiņas ass gluda. Vārpiņas plēksnes strupas. Putekšnīcas dzeltenas vai pelēkdzeltenas. Ārējā zieda plēksne bez akota, strupa un kaila (vai klāta ar sīkiem dzelonīšiem). Auglis - grauds. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Jūru un Atlantijas okeāna piekrastē Eiropas ziemeļu un dienvidu daļā sastopama suga, kā ietvaros nodala 2 pasugas.

Latvijā reti Baltijas jūras un Rīgas līča ZR daļas piekrastē.

Biotopi:

Nelielas grupas kāpās un liedagā. Raksturīga suga piejūras smiltāju sāļaino augšņu augu sabiedrībās: Cl. Ammophiletea, All. Agropyro-Honckenyon peploidis.

Īpašas norādes:

Līdzīga ložņu vārpatai (E. repens). Atšķirama pēc apsarmes (ložņu vārpata ir bez apsarmes), salīdzinoši druknāka, vārpiņas ass gluda (nevis raupja), vārpiņas plēksnes strupas (nevis smailas), lapas ieritinātas (nevis plakanas), vārpiņas salīdzinoši platākas un lielākas, stiebrs trausls, lūstošs. Nav sastopama ārpus kāpu un liedaga joslas.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Rare. Western-most, coastal part only. Groups in dunes and on the beach.

Редко. Только в западной, приморской части. Группы в дюнах и на пляже.

Līdzīgās sugas

  • Elytrigia x littorea (Schumach.) Hyl. (jūrmalas vārpata)

    Ļoti reti jūras piekrastē Kurzemē sastopama jūrmalas vārpata (Elytrigia x littorea (Schumach.) Hyl.), kas ir doņu un ložņu vārpatas (E. repens) hibrīds. Pēc masīvā auguma un stiebra apsarmes tā atgādina doņu vārpatu, lai gan parasti ir salīdzinoši mazliet slaidāka. Galvenās atšķirības pazīmes no doņu vārpatas ir: smailas vārpiņu un ziedu plēksnes (ložņu vārpatas pazīme), kā arī dzeloņaina vārpiņas iekšējās plēksnes šķautne. Smailo plēkšņu dēļ vārpiņas nekad nav acīm redzami strupas.

Apskati citas sugas: