Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) pūsleņu dzimtas lakstaugs ar īsu sakneni. Lapas rozetē, sēdošas, eliptiskas (ga 3-8 cm, pl 1.5-3 cm), mala uzritināta. Lapas virspuse ar dziedzermatiņiem un divējādiem dziedzeriem: dziedzeri īsos kātos izdala saldu, lipīgu šķidrumu, bet sēdošie dziedzeri izdala fermentus, kas sagremo barību. Tādējādi lapas pārveidojušās barības vielu (slāpekļa, minerālvielu) ieguvei no noķertajiem kukaiņiem. Ziedneši 1-2, augšdaļā mazliet nolīkuši, kāts ar dziedzermatiņiem. Ziedneša galā viens piešains zieds. Kauss divlūpains. Arī tumši zilais vai violeti zilais vainags divlūpains: augšlūpa divdaivaina, apakšlūpa trīsdaivaina, pie rīklītes balts, apmatots plankums. Auglis - iegarena divvāršņu pogaļa. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Diezgan plaša areāla suga ziemeļu apvidos Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan reti visā valstī, neiekļaujot DA daļu, kur sastopama ļoti reti.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas skrajās vietās, kur nav masīvu vai blīvu zelmeni veidojošu lakstaugu konkurences. Sastop mitrās, purvainās pļavās kūdras augsnēs, avoksnainos mežos, kaļķainos zāļu purvos, mitrās strautu un nelielu upīšu krastmalās. Sugas izplatība Latvijā samazinās augsnes rekultivācijas un meliorācijas dēļ. Raksturīga suga augu sabiedrībās kaļķainos zāļu purvos ar skraju augāju: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, All. Caricion davallianae.
Īpašas norādes:
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rather rare. Solitarily specimens and small groups in open, wet habitats with a sparse cover of vegetation: peatland meadows, at springs, in fens and along rivulets.
Довольно редко. Единичные экземпляры и небольшие группы в открытых, мокрых местообитаниях с незадерненной растительностью: на торфяных лугах, по близости родников, на известняковых болотах и по берегам ручьев.
