ķemmveidīgā pavārpata

Agropyron pectinatum (M.Bieb.) P.Beauv. (syn. A. cristatum (L.) P.Beauv. s.l.)

Agropyron pectinatum (M.Bieb.) P.Beauv. attēls

latviski: ķemmveidīgā pavārpata

angliski:

vāciski: Kamm-Quecke

zviedriski: kamvete

igauniski: harilik kammhein

lietuviski: šukavarpis valkūnas

krieviski: пырей гребневидный

Agropyron pectinatum (M.Bieb.) P.Beauv. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Agropyron pectinatum (M.Bieb.) P.Beauv. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 30-80 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido blīvu velēnu. Stiebrs stingrs, stāvs, aplapots. Lapas (pl 0.3-0.5 cm) zaļas vai pelēkzaļas, sarmatainas, nereti ierotītas. Stiebram mezglu maz. Lapas maksts vaļēja, mēlīte īsa (ga 0.1 cm) un strupa. Vārpā (ga ap 5 cm) vārpiņas blīvi divās rindās, vārpai ļoti raksturīgs ķemmveidīgs izskats; aptaustot tā plakana. Ķemmveidīgo izskatu piešķir no vārpas ass šaurā leņķī atstāvošās vārpiņas. Vārpiņas plēksnes lancetiskas, ķīļveidīgas, ar vienu dzīslu, pakāpeniski pāriet akotā. Ārējā zieda plēksne kaila, ar 3 dzīslām un ļoti īsu akotu. Grauda garums ap 0.4 cm. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Eirāzijas dienviddaļā sastopama suga. Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā rets ievazāts augs.

Latvijā rets ievazāts (adventīvs) augs.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri ceļu un dzelzceļu malās. Arī pamatareālā sastopama atklātās smilšainās un akmeņainās vietās, dažādos uzbērumos.

Īpašas norādes:

Biežākā no Latvijā sastopamajām pavārpatām. Agropyron spp. Latvijā ir tikai adventīvi (ievazāti) augi. Ķemmveidīgā pavārpata atšķirama pēc raksturīgās ķemmveida vārpas. Pēc šīs pazīmes nekļūdīgi atšķirama no citām graudzālēm.

Rare. Casual. Solitarily specimens on roadsides and along railways. The other species A. fragile and A. desertorum are very rare in similar habitats, each found once in the 20th century.

Редко. Заносной. Единичные экземпляры по обочинам дорог и вдоль железных дорог. Другие виды пырея A. fragile и A. desertorum очень редки в похожих местообитаниях, найдены по одному разу в 20-ом веке.

Līdzīgās sugas

  • Agropyron fragile (Roth) P.Candargy (trauslā pavārpata)

    Latvijā pa vienai reizei konstatētas vēl 2 pavārpatu sugas no DA Eiropas un Vidusāzijas. Līdzīga ir trauslā pavārpata (A. fragile (Roth) P.Candargy), kam, atšķirībā no ķemmveidīgās pavārpatas, vārpa parasti ir manāmi garāka (ga līdz 15 cm), vārpa nav ķemmveidīga, jo vārpiņas vairāk vai mazāk ir jumstiņveidīgi piekļautas pie vārpas ass. Lapas ierotītas, ārējā zieda plēksne bez akota, augs lielāks (ga līdz 1 m). Latvijā ļoti reta suga, XX gs. vienreiz atrasta izgāztuvē Rīgā.

  • Agropyron desertorum (Fisch. ex Link) Schult. (tuksneša pavārpata)

    Līdzīga vārpas uzbūve (vārpiņas piekļautas pie vārpas ass) ir arī XX gs. vienreiz pie dzelzceļa Daugavpilī atrastajai tuksneša pavārpatai (A. desertorum (Fisch. ex Link) Schult.). Lapas ierotītas, cietas. Vārpiņu plēksnes ar 0.2-0.4 cm garu akotu, bet ārējās zieda plēksnes akots mazliet īsāks - līdz 0.3 cm.

  • Eremopyrum triticeum (P.Gaertn.) Nevski (kviešu eremopīre)

    Kviešu eremopīre (Eremopyrum triticeum (P.Gaertn.) Nevski, syn. Agropyron triticeum P.Gaertn.) XX gs. vienreiz konstatēta izgāztuvē Rīgā. Pamatareālā Āzijā un DDA Eiropā tā aug stepēs un solončakos. Maz līdzīga citām zināmām graudzālēm Latvijā. Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebrs pie pamata lauzīts, zem ziedkopas īsi apmatots. Lapas plānas, parasti īsi skarbmatainas, augšējo lapu makstis uzpūstas. Vārpas ieapaļas vai olveidīgas (ga 1-2 cm, pl 0.7-1.5 cm), blīvas. Vārpiņas gaišzaļas, kailas, katra ar 3-6 ziediem, blīvi novietotas uz vārpas ass un atstāv no tās. Ārējā zieda plēksne ar akotveidīgu smaili (ga ap 0.1 cm). Vārpiņas plēksnes lancetiskas, īlenveidīgi nosmailotas, šķautne plati ķīļveida. Auglis - sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējama nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Apskati citas sugas: