brūnais dižmeldrs

Cyperus fuscus L.

Cyperus fuscus L. attēls

latviski: brūnais dižmeldrs

angliski: brown Galingale

vāciski: Braunes Zypergras

zviedru: dvärgag

igauņu: pruun lõikhein

lietuviešu: rudoji viksvuolė

krievu: сыть чернобурая

  • cyperus-fuscus-l
  • cyperus-fuscus-l-B
  • cyperus-fuscus-l-C

Izplatība kartē

Cyperus fuscus L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Cyperus fuscus L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Stublājs viens vai no pamata atiet vairāki nezaroti, gludi un trīsšķautņaini stublāji. Lapas zaļas, šauri lineāras (pl 0.2-0.4 cm), īsākas nekā stublājs. Vārpiņas plakanas (ga 0.4-1.2 cm), nevienādas, sakopotas galviņās. Savukārt galviņas dažādgaruma kātiņos veido blīvu pušķi. Pie ziedkopas pamata ir 3 garas seglapas, kas atgādina stublāja lapas un pārsniedz ziedkopu. Segplēksnes melni tumšbrūnas, divās rindās uz vārpiņas ass. Putekšņlapas un drīksnas pa 3 (dažreiz putekšņlapas 2). Riekstiņš dzeltenīgi brūns, trīsšķautņains, īsāks nekā 1 mm. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība:

Plaši Eiropā, dažviet Āzijā un Āfrikā sastopama suga. Ziemeļeiropa atrodas ārpus izplatības vienlaidu areāla, tādēļ suga šeit sastopama reti un nevienmērīgi, atradnes sporādiskas, vienuviet ilgi nesaglabājas.

Latvijā reta suga.

Biotopi:

Abas aplūkotās sugas (brūnais dižmeldrs, dzeltenā pikre) aug ūdenstilpju palienes joslā, izžūstošās ieplakās pļavās, nosusinātos dīķos. Arī brūnais dižmeldrs pēdējos gados Latvijā tiek atrasts ļoti reti un tikai atsevišķi eksemplāri vai mazskaitlīgas grupas. Raksturīga suga augu sabiedrībās uz smilšainas grunts mitrās, applūstošās piekrastēs un seklūdeņos: Cl. Isoёto-Nanojuncetea, O. Cyperetalia fusci.

Īpašas norādes:

Savstarpēji dzeltenā pikre un brūnais dižmeldrs ir ļoti līdzīgi (sk. sugas aprakstu). Citiem augiem Latvijā maz līdzīgi, tādēļ atšķirami viegli.

Brūnais dižmeldrs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare (Cyperus fuscus). Solitarily specimens and small groups on floodplains and wet sandbanks of rivers, in drained ponds and dried up cavities in wetland meadows. Pycreus flavescens in similar habitats, however, at present it is considered extinct species in Latvia because only old finds are known.

Очень редко (Cyperus fuscus). Единичные экземпляры и малочисленные группы по мокрым берегам и отмелям рек, на осушенных прудах и в высыхающих западинах на лугах. Pycreus flavescens произрастает в похожих местообитаниях, однако выд причислен к исчезнувшим растениям в Латвии, так как имеются только старые находки.

Līdzīgās sugas

  • Pycreus flavescens (L.) P.Beauv. ex Rchb. (dzeltenā pikre)

    Ļoti līdzīga, arī viengadīga ir dzeltenā pikre (Pycreus flavescens (L.) P.Beauv. ex Rchb.), ko daži autori nodala Cyperus ģintī kā dzelteno dižmeldru (Cyperus flavescens L.). Atšķirīgās pazīmes ir: šaurākas lapas (pl 0.1-0.2 cm), segplēksnes dzeltenbrūnas, putekšņlapas 3, bet drīksnas vienmēr 2. Auglis - riekstiņš - sarkanbrūns, plakans, ap 1 mm garš. Pārējās pazīmes kā brūnajam dižmeldram, tomēr dzeltenbrūno segplēkšņu dēļ pikre izskatās ziedkopā manāmi gaišāks augs. Dzeltenā pikre Latvijā tiek uzskatīta par izzudušu Viduseiropas un Rietumāzijas (daļa areāla arī subtropiskajā Āfrikā) sugu, jo pēdējā laikā nav atrasta. Tomēr tās atkārtotas atrašanas iespēja ir diezgan augsta, jo Lietuvā un Latvijā sugai ir savrupas atradnes ziemeļos no pamatareāla. Dzeltenā pikre ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā.

Apskati citas sugas: