trejdaivu hibisks

Hibiscus trionum L.

Hibiscus trionum L. attēls
  • trejdaivu hibisks attēls
  • trejdaivu hibisks attēls

latviski: trejdaivu hibisks

angliski: bladder Ketmia

vāciski: Gelbe Stundenblume

zviedriski: timvisare

igauniski: põhjahibiskus

lietuviski: triskiautis ibiskas

krieviski: гибискус тройчатый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hibiscus trionum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks vai vidēja lieluma (ga 5-60 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, zarains, mezglu vietās izlocīts, izklaidus klāts ar divžuburainiem un trīsžuburainiem matiņiem un lejupvērstiem īsiem vienkāršiem matiņiem, kas novietoti divās rindās. Apakšējie zari var būt guloši. Lapas ar kātu. Blīvi apmatotā kāta garums aptuveni vienāds ar plātnes garumu vai īsāks. Lapas plātne gandrīz vesela (apakšējām lapām) vai trīsdaivaina, vai trīsstaraini šķelta (ga 3-7 cm, pl 3-5 cm). Ziedi lapu žāklēs pa vienam. Ārkauss sastāv no 10-13 lineārām lapiņām, kas īsākas nekā kauss. Kauss zvanveidīgs, blāvi zaļš (ga 1-1.5 cm), ar 20 iesārtām dzīslām, šķelts aptuveni līdz pusei; kausa zobiņi plati trīsstūraini. Augļu laikā kauss palielināts un uzpūsts. Vainags (ga 2-3 cm) bāldzeltens ar violeti sārtu plankumu pie pamata. Auglis īsāks nekā kauss, apmatots, sēklu vietās izcilns. Sēklas nierveidīgas. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība:

Dienvidaustrumu Eiropā (īpaši Vidusjūras reģionā) un Rietumāzijā sastopama suga. Kā adventīvs (ievazāts) augs retumis sastopams arī Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā.

Latvijā ļoti rets ievazāts augs.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri sausā nezālienē.

Īpašas norādes:

Pēc lapu un augļa formas, kā arī bāldzeltenā zieda ar violeti sārto plankumu pie pamata diezgan viegli atšķirams no citiem malvu dzimtas augiem Latvijā.

Very rare. Casual. Solitarily specimens in a dry wasty place.

Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры в сухом сорном месте.

Apskati citas sugas: