Vicia sylvatica L.
- latviski: meža vīķis
- angliski: wood Vetch
- vāciski: Wald-Wicke
- zviedru: skogsvicker
- igauņu: mets-hiirehernes
- lietuviešu: miškinis vikis
- krievu: горошек лесной
Apraksts: tas lakstaugs. Stublājs gulošs vai kāpelējošs, kails, zarains. Lapas galā zaraina vītne. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 6-12 pāriem iegareni eliptisku lapiņu (ga 0.8-2 cm, pl 0.3-0.5 cm). Pielapes šķeltas. Ziedi lieli (ga 1.2-2 cm), spēcīgos un daudzziedainos (8-25 ziedi) ķekaros, kas garāki nekā seglapa (stublāja lapa, kā žāklē atrodas ziedkopa). Kauss īss, zvanveidīgs, ar īlenveida zobiņiem. Vainags balts, ar zili violetām dzīslām. Auglis - kaila pāksts (ga 2-3 cm), gatava melnbrūna. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība: Eiropā un Rietumāzijā izplatīta suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi: Blīvas vai skrajas grupas mežmalās, skrajos mežos, mežu laucēs un izcirtumos, krūmājos, upju krastu nogāzēs.
Īpašas norādes: Vienīgā vīķu suga Latvijā ar zili violeti dzīslotiem, baltiem ziediem.
Rather common. Groups in sparse woodlands and shrubs, at the forest edges and on the slopes of riverbanks.
Довольно часто. Группы в изреженных лесах, кустарниках, по опушкам лесов и по береговым склонам рек.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
