Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro augšdaļā, parasti kails. Dažreiz stublājs augšdaļā ar dziedzermatiņiem, zem ziedkopas mazliet lipīgs. Lapas lineāri lāpstveidīgas vai lineāras (kopā ar kātu ga 2.5-7 cm, pl 0.2-0.7 cm), lapas pamats izstiepti sašaurināts un pāreja kātā nemanāma. Uz stublāja lapu pāri viens no otra attālu. Ziedi pasīki, piramidālā vai iegarenā ziedkopā stublāja (zaru) galā, blīvos ķekarveidīgos pušķos pa 5-10 ziediem. Ziedkopa divkārtzarota. Mēdz būt divmāju augi ar nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem. Ziedkāts parasti kails, garš. Kauslapas saaugušas īsā stobriņā (ga ap 0.5 cm), dzīslojums nav izšķirams. Vainaglapas dzeltenbaltas, veselas, ļoti šauras, apmēram divreiz pārsniedz kausa garumu. Vainaglapas nadziņš ausains, platāks nekā plātne. Putekšņlapas garākas nekā vainags. Auglis - iegarena pogaļa ar atstāvošiem zobiņiem. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Viduseiropas suga. Mainīga izskata augs, nodala vairākas pasugas.
Latvijā reti, galvenokārt valsts dienvidu, īpaši DA daļā. Suga Latvijā sasniedz areāla ziemeļaustrumu robežu.
Biotopi:
Dažāda lieluma skrajas grupas sausos priežu mežos, kontinentālās kāpās un smiltājos, kā arī sausās nezālienēs gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga Volgas (S. wolgensis) un sīkziedu plaukšķenei (S. borysthenica). Atšķirībā no citām plaukšķenēm Latvijā šīm trijām sugām raksturīgas ļoti šauras, bet veselas (nevis šķeltas vai dalītas) vainaglapas. Volgas un ausainās plaukšķenes atšķirības skatīt sugas aprakstā. Ausainās un sīkziedu plaukšķenes izplatība Latvijā ir labi nodalīta ģeogrāfiski: sīkziedu plaukšķene sastopama tikai Baltijas jūras kāpu joslā posmā no robežas ar Lietuvu līdz Ventspilij (ausainā plaukšķene šeit nav sastopama). Ausainā plaukšķene atšķirama arī pēc parasti kaila (nevis blīvi apmatota) stublāja un lapām, kā arī dzeltenbaltiem (nevis zaļgandzelteniem) ziediem; pēdējā nav droša atšķirības pazīme sugu mainības dēļ. Ausainās plaukšķenes ziedu pušķi salīdzinoši ir mazliet skrajāki, bet ziedkopa plašāka divkāršā zarojuma dēļ.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Mostly south-central and south-eastern part. Sparse groups in dry pine forests, on hillslopes and in sandy places.
Редко. Преимущественно юго-центральная и юго-восточная часть. Изреженные группы в сухих сосновых лесах, по склонам холмов и в песчаных местах.
