ausainā plaukšķene

Silene otites (L.) Wibel (syn. Cucubalus otites L.)

Silene otites (L.) Wibel attēls

latviski: ausainā plaukšķene

angliski: Spanish Catchfly

vāciski: Ohrlöffel-Leimkraut

zviedru: kvastglim

igauņu: liiv-põisrohi

lietuviešu: ausytoji naktižiedė

krievu: смолевка ушковидная

  • silene-otites-l-wibel
  • silene-otites-l-wibel-B

Izplatība kartē

Silene otites (L.) Wibel karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Silene otites (L.) Wibel karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro augšdaļā, parasti kails. Dažreiz stublājs augšdaļā ar dziedzermatiņiem, zem ziedkopas mazliet lipīgs. Lapas lineāri lāpstveidīgas vai lineāras (kopā ar kātu ga 2.5-7 cm, pl 0.2-0.7 cm), lapas pamats izstiepti sašaurināts un pāreja kātā nemanāma. Uz stublāja lapu pāri viens no otra attālu. Ziedi pasīki, piramidālā vai iegarenā ziedkopā stublāja (zaru) galā, blīvos ķekarveidīgos pušķos pa 5-10 ziediem. Ziedkopa divkārtzarota. Mēdz būt divmāju augi ar nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem. Ziedkāts parasti kails, garš. Kauslapas saaugušas īsā stobriņā (ga ap 0.5 cm), dzīslojums nav izšķirams. Vainaglapas dzeltenbaltas, veselas, ļoti šauras, apmēram divreiz pārsniedz kausa garumu. Vainaglapas nadziņš ausains, platāks nekā plātne. Putekšņlapas garākas nekā vainags. Auglis - iegarena pogaļa ar atstāvošiem zobiņiem. Zied no maija beigām līdz jūlijam.

Izplatība:

Viduseiropas suga. Mainīga izskata augs, nodala vairākas pasugas.

Latvijā reti, galvenokārt valsts dienvidu, īpaši DA daļā. Suga Latvijā sasniedz areāla ziemeļaustrumu robežu.

Biotopi:

Dažāda lieluma skrajas grupas sausos priežu mežos, kontinentālās kāpās un smiltājos, kā arī sausās nezālienēs gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga Volgas (S. wolgensis) un sīkziedu plaukšķenei (S. borysthenica). Atšķirībā no citām plaukšķenēm Latvijā šīm trijām sugām raksturīgas ļoti šauras, bet veselas (nevis šķeltas vai dalītas) vainaglapas. Volgas un ausainās plaukšķenes atšķirības skatīt sugas aprakstā. Ausainās un sīkziedu plaukšķenes izplatība Latvijā ir labi nodalīta ģeogrāfiski: sīkziedu plaukšķene sastopama tikai Baltijas jūras kāpu joslā posmā no robežas ar Lietuvu līdz Ventspilij (ausainā plaukšķene šeit nav sastopama). Ausainā plaukšķene atšķirama arī pēc parasti kaila (nevis blīvi apmatota) stublāja un lapām, kā arī dzeltenbaltiem (nevis zaļgandzelteniem) ziediem; pēdējā nav droša atšķirības pazīme sugu mainības dēļ. Ausainās plaukšķenes ziedu pušķi salīdzinoši ir mazliet skrajāki, bet ziedkopa plašāka divkāršā zarojuma dēļ.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare. Mostly south-central and south-eastern part. Sparse groups in dry pine forests, on hillslopes and in sandy places.

Редко. Преимущественно юго-центральная и юго-восточная часть. Изреженные группы в сухих сосновых лесах, по склонам холмов и в песчаных местах.

Līdzīgās sugas

  • Silene wolgensis (Hornem.) Besser ex Spreng. (Volgas plaukšķene)

    Ļoti līdzīga ir Volgas plaukšķene (S. wolgensis (Hornem.) Besser ex Spreng., syn. S. otites ssp. wolgensis (Hornem.) Schmalh.; S. densiflora d'Urv. var. wolgensis (Hornem.) Jordanov et Panov), kas pēc daudzu autoru domām ir tikai viena no vairākām ausainās plaukšķenes pasugām. Tā ir dažas reizes XX gs. galvenokārt uz dzelzceļiem Rīgas apkaimē konstatēta ievazāta suga no Eiropas dienvidaustrumu daļas vai Āzijas. Divmāju augs. Salīdzinājumā ar ausaino plaukšķeni tā ir lielāka (ga 60-120 cm), ar parasti garākām (ga līdz 15 cm), lineāri lancetiskām vai lancetiskām lapām. Zem mezgliem stublājs ļoti lipīgs. Ziedkopa piramidāla. Kausa dzīslojums labi norobežots (saskatāmas 10 gareniskas pamatdzīslas). Tāpat kā ausainajai plaukšķenei veselo vainaglapu nadziņš ausains, platāks nekā plātne, bet vainaglapas ir baltas, bez dzeltenīgas nokrāsas. Zied no jūnija līdz augustam.

Apskati citas sugas: