Sīki vai ļoti sīki kukaiņi, kurus raksturo dūrēja-sūcēja tipa mute, snuķis ar visbiežāk 3 vai 4 (reti 1-2) posmiem. Spārni miera stāvoklī jumstiņveidīgi sakļauti, priekšspārni manāmi garāki nekā pakaļspārni. Vairākās taksonomiskajās grupās sugām spārni ir reducēti. Attīstība no olas līdz pieaugušam indivīdam ar nepilnīgo pārvēršanos. Visas sugas ir augu sulas sūcēji (no lapām, stublāja, saknēm u.tml.). Bojājumu vietas nomelnē, sačokurojas, tajās attīstās vīrusi vai rodas citi bojājumi. Dažas sugas izraisa pangu veidošanos. Kopumā tiek uzskatītas par nevēlamiem kukaiņiem, jo sevišķi siltumnīcās un dārzkopībā.
Pasaulē kopumā ap 52,000 sugu dažādās klimata joslās. Vairākas dzimtas sastopamas gandrīz tikai tropos-subtropos. Latvijā ap 730 sugu, lai gan faktiskais skaits varētu būt manāmi lielāks - līdz 830(-870) sugu. Pēc pašreizējām prognozēm un izpētes līmeņa maksimālais sugu skaits taksonomiskajās grupās varētu būt apmēram šāds: laputis ap 400 sugu, cikādes - ap 320 sugu, bruņutis ap 60, lapblusiņas ap 40. Vismazākā grupa ir baltblusiņas, kuru ir tikai 4 sugas Latvijā.
Taksonomiskā pieeja šajā kukaiņu grupā dažādās vietās pasaulē ir ļoti neviendabīga. Pastāv arī taksonomiskās pieejas, kurās tiek veidota diezgan sarežģīta sistēma, ieviešot vairākas apakškārtas, virsdzimtas un līdzīgas papildkategorijas. Vēl citur augu sūcējus sadala divās lielās kārtās: atsevišķi augutis un atsevišķi cikādes. Cikādēm, atšķirībā no augutīm (izņemot lapblusiņas) piemīt spēja lēkt, pēdas ir trīsposmainas (nevis 1-2 posmi, kā tas raksturīgs augutīm), kā arī izteiktāks spārnu dzīslojums un spēcīgāki spārni.
