Māņbruņutu dzimta (Pseudococcidae)

Augu sūcēju kārtas dzimta (vai viena no dzimtām bruņutu apakškārtā pēc cita taksonomiskā dalījuma). Atšķirībā no ļoti radniecīgajām bruņutu dzimtas sugām (skat. aprakstu salīdzinājumam) vēdera aizmugures galā nav anālā šķēluma, anālais gredzens sarains, sēdošo mātīšu ķermenis skaidri posmains, vāji hitinizēts, klāts ar miltveidīgu vai pūkainu vaska apsarmi. Vaska pūkojumā bieži atrodas olu maiss. Mīt uz dažādiem savvaļas un kultūras augiem, arī siltumnīcās. Parasti sīki vai nelieli kukaiņi (ķermeņa garums 0,2-0,6 cm, reti līdz 1 cm). Daudzas kādreiz maz sastopamas sugas, neraugoties uz karantīnas pasākumiem, kļuvušas par kosmopolītiskiem un bīstamiem augu kaitēkļiem rūpnieciski audzējamu kultūraugu platībās un uz krāšņumaugiem.

Plaša, kosmopolītiski sastopama kukaiņu dzimta, nodala ap 2150-2200 sugu; sugu atšķirības dažreiz ir ļoti mazas. Eiropā ap 330 sugu. Latvijā ap 15 sugu, taču iespējami jaunu (ar stādmateriālu ievestu) sugu atradumi.

Šīs dzimtas sugas

  • kļavu bruņuts Phenacoccus aceris Geoffr.

    Phenacoccus aceris Geoffr. attēls

    angliski: apple mealbug, mapple mealbug

    vāciski: Ahorn-Schmierlaus

    zviedriski: ullsköldlus

    igauniski:

    lietuviski:

    krieviski: кленовый ложночервец

  • vīnogu bruņuts Planococcus sp. (cf citri) Risso

    Planococcus sp. (cf citri) Risso attēls

    angliski: citrus mealybug, common mealbug

    vāciski: Zitrusschmierlaus

    zviedriski: vanlig ullus

    igauniski:

    lietuviski:

    krieviski: червец цитрусовый