Laputu dzimta (Aphididae)

Augutu jeb augu sūcēju kārtas dzimta. Sīki vai nelieli (garums 0,4-7 mm) kukaiņi ar spārniem vai bezspārnaini. Taustekļi 3-6 posmu. Ķermenis mīksts, tā krāsojums visbiežāk dzeltenzaļš vai zaļš, bet var būt arī brūnpelēks vai pat melns. Tām sugām, kurām ir spārni, priekšspārni ir lielāki nekā pakaļspārni. Spārni caurspīdīgi, dzīslojums visai primitīvs. Vēdera sānos ir īpašas izdalījumu caurulītes, kam nereti liela nozīme sugu pareizā noteikšanā. Pārtiek no augu sulām. Kodumu (dūrējsūcēja tipa mute) vietās augu daļas sačokurojas, veidojas bojājumi, pangas. Pārnēsā augu vīrusu slimības. Snuķis visbiežāk četrposmains. Pēdas vienposmu vai divposmu. Straujas attīstības, ļoti auglīgi kukaiņi. Pat mūsu klimatā labvēlīgā gadā var veidoties līdz 16(!!) paaudzes. Daudzu sugu piemērā mēdz būt vairākas bezdzimumpaaudzes, sevišķi vasaras vidusposmā. Dzimtā ir daudz savvaļas augiem un zemkopības kultūrām (tajā skaitā - augļkokiem) kaitīgu sugu. Dažās taksonomiskajās sistēmās, nodalot savrupu laputu apakškārtu, tajā iekļauj arī hermesus un filoksēras. Šajā sugu enciklopēdijā laputis, hermesi un filoksēras aplūkoti savrupās, atsevišķās dzimtās, kas nepastarpināti pakārtotas augu sūcēju kārtai.

Visā pasaulē dažādās klimata joslās sastopami kukaiņi, nodala 4800-5000 sugas. Latvijā ap 400 sugu.