Lapblusiņu dzimta (Psyllidae)

Augu sūcēju kārtas dzimta. Pieder sīki kukaiņi (ķermeņa garums 0,15-0,6 cm) ar caurspīdīgiem, plēvainiem spārniem. Pēc izskata tās ir ļoti līdzīgas laputīm (ķermeņa pamatkrāsa zaļgana vai dzeltenzaļa), taču atšķiras ar spēju lēkt, jo pakaļkājas ir lēcējtipa ar druknām ciskām. Tiesa, lēcieni ir salīdzinošai daudz neveiklāki un mazākos attālumos nekā cikādēm. Spārnu dzīslojums priekšspārnos un pakaļspārnos vienāds vai gandrīz vienāds, skaidri saskatāms uz caurspīdīgā pamata. Priekšspārni manāmi lielāki. Acis lielas, izvirzītas uz ārpusi. Taustekļi salīdzinoši gari, 10-posmaini, kas sastāv no diviem pamatposmiem un astoņiem vicas posmiem. Vēders skaidri nodalāms no pārējā ķermeņa ar iežmaugu. Visbiežāk sastopamas dažādos pļavveida un mežainos biotopos, ieskaitot augļudārzus. Dažas sugas ir nopietni zemkopības kultūru kaitēkļi.

Visā pasaulē dažādās klimata joslās sastopamu kukaiņu grupa, nodala vairāk nekā 1100 sugu. Eiropā ap 200 sugu. Latvijā tā ir sugām mēreni bagāta dzimta - ap 40 sugu; daudzu no tām izplatība gan ir slikti izpētīta un faktiski nav zināma valsts mērogā. Iespējama arī jaunu sugu atklāšana.