Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-20 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils. Augam ir gan rozetes, gan stublāja lapas. Lapas plati olveidīgas (ga 2-6 cm, pl 1.5-5 cm), mala jomaini zobaina, gals smails vai strups, plātnes pamats sirdsveidīgs. Pielapes zobainas. Ziedi pa vienam ziedkāta galā lapu žāklēs. Kauslapas plati lancetiskas, smailas, kauslapu piedevas daļas nevienādas. Ziedi blāvi zilganvioleti, vainaglapas platas un garas (ga ap 1.5-2 cm). Piesis bāls, strups, ar jomu galā. Auglis - kaila pogaļa. Zied no maija līdz jūlijam.
Izplatība:
Eiropā diezgan plaši izplatīta suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Sastopama dažādos (atskaitot pārmitrus) mežos, meža pļavās, izcirtumos un krūmājos.
Īpašas norādes:
Līdzīga dažām citām vijolītēm. Nodalot sugas, kam ir tikai stublāja lapas (Rivina vijolītei ir gan stublāja, gan rozetes lapas), līdzīgo sugu skaitā atliek tikai meža vijolīte (V. reichenbachiana). Visvieglāk atšķirama pēc blāvā, strupā zieda pieša ar jomu galā (nevis piesis slaids, violets, bez jomas), arī ziedi salīdzinoši gaišāki. Augļu laikā kauslapu piedevas lielas (nevis gandrīz nemanāmas).
Common. Solitarily specimens and sparse groups in various (except wetland) forests, forest clearings and meadows.
Часто. Единичные экземпляры и изреженные группы в разных (кроме переувлажненных) лесах, на лесных лугах и вырубках.
