Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 8-30 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Augs kails, no sakneņa atiet nedaudzi stāvi stublāji. Augam ir tikai stublāja lapas. Lapas iegareni olveidīgas vai iegarenas (ga 2-7 cm, pl 1.5-4 cm), pamats sekli sirdsveidīgs, plātnes mala zobaina, gals smails. Pielapes lielas, lancetiskas (ga ap 2 cm, pl līdz 0.5 cm), dažreiz tās garākas nekā augšējo lapu kāts. Ziedi bez smaržas (ga 1.5-2.5 cm), zili violeti, pieziedlapas ziedkāta augšdaļā. Irbuļa knābis ar kārpainiem vienšūnas matiņiem. Apakšējā vainaglapa platāka un mazliet īsāka nekā sānu vainaglapas. Piesis zaļgans. Kauslapas smailas. Auglis - kaila pogaļa. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā sastopama suga. Lielās līdzības ar suņu vijolīti (V. canina) dēļ daži autori to nodala kā suņu vijolītes pasugu: V. canina ssp. montana.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas mežos, krūmājos un mežmalās.
Īpašas norādes:
Augam ir tikai stublāja (nevis stublāja un rozetes) lapas. Ļoti līdzīga suņu vijolītei (V. canina). Atšķirama pēc salīdzinoši stāvāka (nevis pacila) stublāja (šī nav droša atšķirības pazīme), iegarenām vai iegareni olveidīgām (nevis olveidīgām) lapām, salīdzinoši garākām un platākām pielapēm, lielākiem ziediem ar strupu, mazliet īsāku nekā malējās, apakšējo vainaglapu.
Rather common. Solitarily specimens and small groups in forests, shrubs, at the forest edges.
Довольно часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в лесах, кустарниках и на лесных опушках.
