Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss, vārpstveida. Stublājs stāvs, parasti kails, nezaro vai maz zaro. Ir gan stublāja, gan rozetes lapas. Lapas plātne ieapaļa vai plati olveidīga (ga 2-5 cm, pl 1.5-3 cm), ar kātu, pamats sirdsveida, mala zobaina, gals strups vai smails. Pielapes lineāri lancetiskas vai īlenveidīgas (ga 0.5-0.8 cm), ar bārkstainu malu. Ziedi pa vienam garā ziedkātā lapas žāklē. Uz ziedkāta tā augšdaļā ir 2 sīkas pieziedlapas. Kauslapas smailas, šauri lancetiskas. Vainaglapas no sārti līdz tumši violetām (ga ap 1.3 cm), šauras, savstarpēji nepārsedzas. Piesis taisns, galā smails vai noapaļots, tumši violets, bez jomas. Auglis - kaila pogaļa. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eiropā, kā arī dažviet Āfrikā un Āzijā sastopama suga.
Latvijā diezgan reti gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā dienviddaļā. Latviju šķērso sugas areāla ZZA robeža.
Biotopi:
Nelielas grupas ēnainos skujkoku un jauktos mežos.
Īpašas norādes:
Līdzīga vairākumam citu vijolīšu ar vienkrāsainiem ziliem vai violetiem ziediem. Jāņem vērā, ka ziedēšanas laikā ir virszemes stublājs (nevis tāda nav). Bez tam ir gan stublāja, gan rozetes lapas (dažām sugām ir tikai rozetes vai tikai stublāja lapas). Pēc to sugu nodalīšanas, kam stublāja un lapu pazīmes neatbilst, vislīdzīgāko sugu skaitā atliek vienīgi Rivina vijolīte (V. riviniana), no kuras diezgan vienkārši atšķirama pēc ziediem. Vainaglapas šauras, nesaskaras un nepārklājas (nevis platas, pārklājušās). Īpaši raksturīgs ir taisns, galā smails vai noapaļots, tumšviolets piesis bez jomas (nevis piesis blāvs, cilindrisks, galā ar dziļu jomu). Parasti arī zieda krāsa meža vijolītei ir salīdzinoši tumšāka.
Rather rare throughout the country, however, mostly in southern part. Small groups in coniferous and mixed forests.
Довольно редко почти по всей стране, однако преимущественно в южной части. Небольшие группы в хвойных и смешанных лесах.