Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Virszemes stublāja nav; augam noziedot izaug lapaini, ložņājoši dzinumi, kas iesakņojas. Tipiskā gadījumā augs veido skraju, klājenisku audzi. Rozetes lapas ieapaļas vai olveidīgas (ga, pl 1-7 cm), pamats sirdsveidīgs, mala strupi zobaina, gals strups. Lapas kāts aptuveni plātnes garumā vai garāks. Pielapes parasti gludas, olveidīgas. Ziedi lieli (ga 1.5-2.5 cm), tumšvioleti, ļoti smaržīgi. Pieziedlapas atrodas aptuveni ziedkāta vidū vai mazliet augstāk. Kauslapas strupas. Zieda piesis īss. Auglis - apmatota pogaļa. Zied no aprīļa līdz maija vidum.
Izplatība:
Lielākajā Eiropas daļā (neiekļaujot galējos rietumus un ziemeļus), kā arī dažviet Āzijā un Ziemeļāfrikā sastopama suga. Eiropas ziemeļdaļā tā ir no apstādījumiem savvaļā pilnīgi pārgājusi suga.
Latvijā no apstādījumiem savvaļā pilnīgi pārgājusi suga, sastopama retumis.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas vecos parkos un to apkaimē, gravās, krūmājos upju krastos un mītņu tuvumā.
Īpašas norādes:
Pēc tumšvioletajiem, ļoti smaržīgajiem ziediem, kā arī pēc tā, ka neveido virszemes stublāju no citām vijolītēm diezgan viegli atšķirama suga.
Rather rare. Naturalized. Groups in old parks, ravines, in shrubs and at buildings.
Изредка. Одичавший вид. Группы в старых парках, по оврагам, в кустарниках и по близости жилья.
