efejlapu veronika

Veronica hederifolia L.

Veronica hederifolia L. attēls

latviski: efejlapu veronika

angliski: ivy-leaved Speedwell

vāciski: Efeu-Ehrenpreis

zviedru: murgrönsveronika

igauņu: hõlmlehine mailane

lietuviešu: gebenlapė veronika

krievu: вероника плющелистная

  • veronica-hederifolia-l
  • veronica-hederifolia-l-B

Izplatība kartē

Veronica hederifolia L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Veronica hederifolia L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels (ga 10-35 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs, apmatots, zari pacili. Lapas ieapaļas, tomēr platākas nekā garas (ga 1-2 cm, pl 1.5-2.5 cm). Plātnes mala staraini daivaina 3, 5 vai 7 daivās. Vidējā daiva parasti visplatākā. Ziedi pa vienam garos ziedkātos augšējo lapu žāklēs. Vienai no pasugām (V.h. ssp. hederifolia) raksturīgs skrajš lapas apmatojums, kails ziedkāts un ar gariem (ap 1 mm), stīviem matiņiem klāta kauslapu mala. Otrai pasugai (V.h. ssp. lucorum) lapu un stublāja apmatojums blīvāks: apmatots gan ziedkāts, gan kauslapu mala, gan arī kauslapas pašas īsi apmatotas. Zieda vainags gaišzils, aptuveni kausa garumā (ga 0.25-0.4 cm). Atšķirībā no vairākuma citu veroniku visas 4 vainaglapas aptuveni vienādas. Auglis - kaila vai gandrīz kaila pogaļa ar seklu jomu un īsu irbuļa palieku. Zied no maija līdz jūlijam.

Izplatība:

Ļoti mainīga izskata suga, kas cēlusies Eiropas centrālajā un dienvidu daļā; iespējams, arī dažviet Ziemeļāfrikā un Āzijā. Plaši ieviesusies ārpus pamatareāla. Sugas ietvaros nodala 4 pasugas, no kurām Baltijas reģiona dienviddaļu sasniedz divas: V.h. ssp. hederifolia un V.h. ssp. lucorum (Klett et K.Richt.) Hartl.

Latvijā ļoti reti, gandrīz tikai valsts DRR daļā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas tīrumu malās un smilšainās nezālienēs.

Īpašas norādes:

Salīdzinājumā ar citām veronikām lapa uzskatāmi atgādina efejas (Hedera helix) miniatūra izmēra daivaino lapu. Lapas mala nekad nav zobaina vai jomaina, lapa mazliet platāka nekā gara (nevis pretēji). Vainaglapas aptuveni vienāda izmēra (nevis augšējās manāmi lielākas).

Very rare. Mostly in south-western and western-most part. Solitarily specimens and small groups in fields and dry wastes.

Очень редко. В основном только на крайнем юго-западе и западе страны. Единичные экземпляры и малочисленные группы в посевах и песчаных сорных местах.

Apskati citas sugas: