Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Pavasarī stublāja nav, tas izaug tikai vasarā, kad augs ir noziedējis. Lapas rozetē, gandrīz apaļas (ga, pl 2-6 cm), pamats nierveidīgs, mala sekli zobaina, gals ieapaļš. Uz lapas kāta matiņi vienā rindā. Pielapes gludas. Ziedi garos kātos, zili violeti (ga 1-2 cm). Kauslapas smailas. Pieziedlapas ziedkāta augšdaļā. Zieda piesis gaišs, irbulis knābjveida. Auglis - kaila pogaļa. Zied aprīlī un maijā.
Izplatība:
Eiropā (neiekļaujot rietumu un dienvidu daļu) un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas lapkoku mežos un krūmājos, kā arī upju ielejās un gravās.
Īpašas norādes:
No citām vijolītēm atšķirama pēc gandrīz apaļām lapām, matiņiem vienā rindā uz lapas kāta (nevis kaila vai visapkārt apmatota), ziedot nav stublāja, pielapes gludas (nevis bārkstainas vai zobainas).
Common. Solitarily specimens and small groups in deciduous forests and shrubs.
Часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в лиственных лесах и кустарниках.
