purva vijolīte

Viola palustris L.

Viola palustris L. attēls

latviski: purva vijolīte

angliski: marsh Violet

vāciski: Sumpf-Veilchen

zviedriski: kärrviol

igauniski: sookannike

lietuviski: durpyninė našlaitė

krieviski: фиалка болотная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Viola palustris L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 5-10 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Virszemes stublāja nav. Lapas rozetē, ieapaļi nierveidīgas (ga, pl 1-6 cm), gals ieapaļš, mala rantaini zobaina vai gandrīz gluda. Lapu virspuse tumši zaļa, spīdīga, lapas kailas. Ziedkāta galā viens blāvi violets zieds (ga 0.7-1.5 cm). Pretskatā zieds ieapaļš. Kauslapas strupas. Pieziedlapas atrodas ziedkāta vidū. Piesis taisns, līdz 1.5 reizes garāks nekā kauslapu piedeva. Auglis - kaila pogaļa. Zied no maija līdz jūlija vidum.

Izplatība:

Eiropas suga, izplatības maksimumu sasniedz Eiropas ziemeļu daļā.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Veido dažāda lieluma grupas mitros, purvainos mežos un pļavās, kā arī purvos. Raksturīga suga vairākās augu sabiedrībās zāļu purvos (Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, All. Caricion fuscae), kā arī neiztrūkstoša pavadītājsuga melnalkšņu staignājos: Cl. Alnetea glutinosae.

Īpašas norādes:

Ne viegli atšķirama suga. Ļoti līdzīga sūnāja (V. epipsila), mazāk dūkstu (V. uliginosa) vijolītei. No dūkstu vijolītes atšķirama pēc mazākiem, daudz gaišākiem ziediem un lapām (plātnes pamats nekad nav dziļi sirdsveidīgs). No sūnāja vijolītes atšķirama pēc abpusēji kailām (nevis apakšpusē apmatotām) un virspusē spīdīgām, zaļām (nevis blāvi zaļām) lapām. Pieziedlapas ziedkāta vidū (nevis augšējā trešdaļā), zieda apveids pretskatā ieapaļš (nevis zieds manāmi garāks nekā plats), zieda piesis taisns (nevis salīcis uz augšu), līdz 1.5 reizes (nevis 2-3 reizes) garāks nekā kauslapu piedeva.

Common. Groups of various size in wetlands: forests, meadows and mires.

Часто. Группы разной величины в мокрых, заболоченных местообитаниях в лесах, на лугах и болотах.

Apskati citas sugas: