Teodora pīlādzis

Sorbus teodori Liljef.

Sorbus teodori Liljef. attēls

latviski: Teodora pīlādzis

angliski:

vāciski:

zviedru: avarönn

igauņu:

lietuviešu:

krievu: рябина Теодора

  • sorbus-teodori-liljef
  • sorbus-teodori-liljef-B

Izplatība kartē

Sorbus teodori Liljef. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Sorbus teodori Liljef. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels vai vidējs (ga 3-10 m) rožu dzimtas krūms vai koks. Hibridizācijas rezultātā izveidojusies suga (triploīds apomikts), kas spējīga patstāvīgi vairoties ar sēklām. Miza pelēka, pumpuri smaili, apmatoti. Lapas uz zariem pamīšus vai pušķos. Lapas apakšējā daļa sastāv no 4-5 pāriem plūksnu, kas, sākot ar otro vai trešo plūksnu pāri, savstarpēji nedaudz pārsedzas. Lapas augšējā, veselā daļa maza, sekli daivaina vai gandrīz bez daivām. Veselā gala daļa un augšējais plūksnu pāris savstarpēji pārsedzas. Plūksnu mala zobaina. Ziedi balti, vairogskarā. Vainaglapas manāmi garākas nekā kauslapas. Auglis – oranžsarkana (Ø ap 1 cm) neīsta oga. Zied jūnijā.

Izplatība:

Ļoti rets Fennoskandināvijas – Baltijas endēms. Aprakstīts Gotlandes ziemeļdaļā (Forē). Vēl zināms no Ālandu salām, Dienvidnorvēģijas un Ziemeļkurzemes Latvijā. Morfoloģiski ļoti tuvs Dienvidnorvēģijā sastopamajai hibrīdsugai – Meiniha pīlādzim – S. meinichii (Lindeb.) Hedl. (šo sugu S.Liljefors noteicis kā tetraploīdu apomiktu). Daži autori tomēr uzskata, ka S. teodori un S. meinichii abi ir triploīdi, tādēļ lietotie nosaukumi ir sinonīmi, no kuriem priekšroka dodama agrāk aprakstītajam Meiniha pīlādzim – S. meinichii, un ar šo nosaukumu turpmāk jāapzīmē Sorbus teodori.

Latvijā ļoti reti, tikai ziemeļrietumu Kurzemes piejūrā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri starpkāpu ieplakās, mežos, aizaugošās ganībās.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīgs hibrīdajam pīlādzim (S. x hybrida). Atšķirams pēc 4-5 pāriem plūksnu, kas savstarpēji un ar īso, veselo lapas gala daļu nedaudz pārsedzas (hibrīdajam pīlādzim šādas pazīmes nav, kā arī veselā gala daļa parasti ir manāmi lielāka).

Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.

Very rare. Hybrid. Endemic of Scandinavia. North-westernmost coastline only. Solitarily specimens in cavities between dunes, coastal forests and old pastures. Some authors, however, do not distinguish between S. teodori and S. meinichii claiming the last is the same species and the earlier valid name to be used.

Редчайший. Гибрид. Эндемик Скандинавии. Только на крайнем северо-западном побережье. Единичные экземпляры в междюнных понижениях, приморских лесах и на зарастающих пастбищах. Некоторые авторы не отделяют S. teodori и S. meinichii, утверждая, что под двумя названиями упомянут один и тот же вид, и где, согласно номенклатурным требованиям, приоритет имеет S. meinichii.

Apskati citas sugas: