Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ložņājošā stublāja ga 20-50 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ložņājošs, mezglos sakņojas, kails vai apmatots, zaro, zari stāvi (ga 5-15 cm). Lapas pretējas, ieapaļas (ga, pl 1-5 cm), pamats nierveidīgs, mala strupi rantaina, lapas ar kātu. Kāts aptuveni plātnes garumā. Ziedi pušķos pa 3-6 lapu žāklēs. Kauss apmatots, stobrveida (ga ap 0.7 cm), zobiņi smaili. Vainags (ga 1-2 cm) violeti zils, apakšlūpa plata, šķelta divās ieapaļās daivās, uz apakšlūpas tumšāku punktu un svītru zīmējums. Auglis - brūns, grumbuļains riekstiņš skaldauglī. Zied no maija līdz jūlija vidum.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala vismaz 4 pasugas, no kurām plašāk sastopamās ir: G.h. ssp. hederacea (lielākajā Eiropas daļā) un G.h. ssp. hirsuta (Waldst. et Kit.) Herrm. (aug Eiropas DDA daļā). Daži autori tās uzskata par patstāvīgām sugām.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas dažādos mežos (atskaitot sausus skujkoku un pārpurvotus mežus), krūmājos, ceļmalās un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Nav.
Common. Groups in various forests (except dry coniferous and bog forests), shrubs, on roadsides and in wasty places.
Часто. Группы в разных лесах (кроме сухих хвойных и болотистых лесов), кустарниках, по обочинам дорог и в сорных местах.
