Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 60-150 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Masīvs augs. Stublājs stāvs, stingrs, rievains, klāts ar sīkiem matiņiem un blīvi aplapots. Lapas lielas, iegareni olveida (ga 5-20 cm, pl 2-10 cm), virzienā uz stublāja galotni pakāpeniski sīkākas. Plātnes mala nevienādzobaina, pamats noapaļots vai sekli sirdsveidīgs, gals strups vai īsi smails. Ziedi zili, lieli (ga 4-7 cm), stāvi vai horizontāli, pa vienam lapu žāklēs (retāk vairāki). Vainags saaudzis apmēram līdz pusei, vismaz uz ziedu dzīslām ir gari, cieti matiņi. Kausa zobiņi stāvi vai mazliet atlīkuši. Auglis - pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Eiropā diezgan plaši, tomēr nevienmērīgi izplatīta suga; reta kontinenta DR un ZA daļā. Sastopama arī dažviet Āzijā.
Latvijā nereti, tomēr nevienmērīgi visā valstī.
Biotopi:
Nelielas grupas upju ielejās, gravās, platlapju mežos un krūmājos. Tipiska platlapju mežu (gāršas) suga Latvijā. Raksturīga suga augu sabiedrībās platlapju mežos: Cl. Querco-Fagetea, O. Fagetalia.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga lielai strēļu pulkstenītei (C. trachelium). Atšķirama pēc rievaina (nevis šķautņaina) stublāja, lapas mala nevienādzobaina (nevis divkārtzāģzobaina), vainaga daivu malas iekšpusē nemēdz būt apmatotas. Tomēr parasti platlapu pulkstenīte ir manāmi masīvāks, platlapaināks augs.
Not rare, unequally distributed. Small groups in river valleys, ravines, broad-leaved forests and shrubs.
Нередко и неравномерно. Небольшие группы в речных долинах, оврагах, широколиственных лесах и кустарниках.
