zarainā zaķauza

Bromopsis ramosa (Huds.) Holub (syn. Bromus ramosus Huds.)

Bromopsis ramosa (Huds.) Holub attēls
  • zarainā zaķauza attēls
  • zarainā zaķauza attēls

latviski: zarainā zaķauza

angliski: Hairy-brome

vāciski: Späte Wald-Trespe

zviedriski: skugglosta

igauniski:

lietuviski: šakotoji dirsuolė

krieviski: кострец ветвистый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Bromopsis ramosa (Huds.) Holub karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Cers skrajš. Stiebrs stāvs, vienkāršs, apmatots un aplapots, ziedkopā nokarens. Lapu makstis ar austiņām, mezgli un lapas ar matiņiem. Maksts slēgta. Lapas plakanas, platas (pl 0.6-1.2 cm). Ziedu skara plaša un skraja, it kā izspūrusi (ga 15-30 cm), zari tievi, nokareni vai horizontāli, vārpiņas pasīkas. Skaras apakšējie zari pa 2. Lapu makstis un stiebrs zem maksts ar ļoti gariem (līdz 0.6 cm), mīkstiem matiņiem. Lapas mēlīte 0.2-0.6 cm gara. Vārpiņas (ga 2-4 cm) ar 3-8 ziediem. Ārējā vārpiņas plēksne ar 1 dzīslu, iekšējā - ar 3 dzīslām. Zieda ārējā plēksne ar akotu, visplatākā tuvu galam. Auglis - grauds. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Eiropas rietumu un centrālajā daļā izplatīta suga.

Latvijā ļoti reti, atradnes aiz areāla ZA robežas. Ir tikai ļoti veci atradumi. Daži autori vairākus Roterta vākumus XX gs. sākumā apšauba, jo tie vairāk atbilst Bromopsis benekenii. Zināms Fedoroviča vākums XIX gs. (herbārijs Viļņā) no Dubezera apkaimes uz ZR no Ilūkstes.

Biotopi:

Nelielas, skrajas grupas platlapju un platlapju - egļu mežos. Biotopi līdzīgi kā Benekena zaķauzai.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga Benekena zaķauzai (B. benekenii). Atšķirama pēc skrajas, izplestas (ne blīvas) ziedu skaras, zieda ārējā plēksne ar akotu visplatākā tuvu galam (nevis lejpus vidus), makstis un stiebrs zem maksts ar ļoti gariem, mīkstiem (nevis īsiem) matiņiem. Skaras zari (vismaz apakšējie) bieži ir horizontāli. No mazāk līdzīgās staltās zaķauzas (B. erecta) atšķirama pēc apmatota stiebra un nokarenas, izspūrušas ziedu skaras (nevis stiebrs kails, skara blīva un stāva).

Very rare. Old data only. Sparse groups in broad-leaved and mixed forests.

Очень редко. Имеются только старые данные. Рыхлые группы в широколиственных и смешанных лесах.

Apskati citas sugas: