Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Neliels vai vidējs (ga 3-10 m) rožu dzimtas krūms vai koks. Hibridizācijas rezultātā veidota suga (tetraploīds apomikts), kas spējīga patstāvīgi vairoties ar sēklām. Miza pelēka, pumpuri smaili, apmatoti. Lapas uz zariem pamīšus vai pušķos. Lapas apakšējā daļa plūksnaini salikta, augšējā vesela, šķelta vai daivaina, bet šķēlums neaizsniedz lapas vidus dzīslu. Krustošanās rezultātā sastopamas dažādas pārejas formas, kas atšķiras pēc lapas plūksnainās un veselās daļās savstarpējām proporcijām un veselās daļas šķēluma dziļuma. Parasti lapas apakšdaļā ir 1-3 plūksnu pāri. Plūksnu mala zobaina. Plātnes virspuse tumšzaļa, apakšpuse blāva. Ziedi balti, vairogskarā. Vainaglapas manāmi garākas nekā kauslapas. Auglis – oranžsarkana (Ø ap 1 cm) neīsta oga. Zied jūnijā.
Izplatība:
Fennoskandināvijas un Baltijas endēms.
Latvijā reti, Baltijas jūras piekrastē. Tiek uzskatīts par savvaļā pilnīgi pārgājušu sugu senas introdukcijas (ieviešanas) rezultātā no Zviedrijas. Daži autori šādam viedoklim nepiekrīt, visas pīlādžu sugas Latvijā uzskatot par vietējas izcelsmes. Vietām Ziemeļkurzemes jūras piekrastē diezgan bieži.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas kāpu mežos, aizaugošās pļavās un mežmalās.
Īpašas norādes:
No parastā (S. aucuparia) un Zviedrijas (S. intermedia) pīlādža atšķirams pēc plūksnaini saliktas lapas apakšējās daļas un veselas ar dažāda dziļuma šķēlumiem vai daivām lapas augšējās daļas (visa lapa nav nepāra plūksnaini salikta vai arī visa nav vesela). Atšķirībā no ļoti retā Teodora pīlādža (S. teodori) plūksnaini salikto lapu pāri savstarpēji un ar veselo gala daļu nepārsedzas (nevis pārsedzas); parasti arī lapas gala veselā daļa hibrīdajam pīlādzim ir salīdzinoši lielāka.
Rare. Mostly western coastline. Locally rather common. Hybrid. Endemic of the Scandinavian-Baltic region. Solitarily specimens and groups in dune forests, overgrown meadows and at the forest edges.
Редко. Преимущественно западная приморская часть. Местами довольно часто. Гибрид. Эндемик Скандинавско-Балтийского региона. Единичные экземпляры и группы в приморских лесах, на закустаренных лугах и по лесным опушкам.
