Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs trausls, gulošs vai pacils, bagātīgi zaro. Stublājam raksturīgs īpatnējs matiņu novietojums: vienā pusē, vienā rindā visā stublāja garumā, ieskaitot zieda kātu. Lapas uz stublāja pretējas, sēdošas un olveidīgas (ga 1.5-2.5 cm, pl 0.6-1.3 cm), apakšējās ar īsu kātu. Plātnes mala gluda, gals smails. Ziedi pa vienam garā kātā lapu žāklēs un zaru galā skrajā dihāzijā. Vainaglapas un kauslapas aptuveni vienāda garuma (ga 0.3-0.5 cm) vai dziļi šķeltās un baltās vainaglapas mazliet īsākas. Kauslapas apmatotas. Auglis - iegarena pogaļa, kas garāka nekā kauss. Pēc noziedēšanas pogaļas kāts nolīkst uz leju, bet, nogatavojoties sēklām, atkal iztaisnojas. Sēklas sīkas, tumšbrūnas. Zied no marta līdz novembrim. Siltās bezsniega ziemās zied pat īslaicīga atkušņa laikā.
Izplatība:
Visā pasaulē plaši izplatīta mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās sastopama it visur, kur notiek vai notikusi jebkāda saimnieciskā darbība.
Īpašas norādes:
Līdzīga dažām citām virzām un radzenēm (Cerastium spp.). Nosakot uzmanība jāpievērš stublāja lapu formai, vainaglapu un kauslapu garuma attiecībai un vainaglapu šķēluma dziļumam. Nekļūdīgi atšķirama pēc stublāja matiņu novietojuma visā garumā vienā rindā vienā stublāja pusē (citām sugām šādas pazīmes nav).
Very common. Everywhere in human-influenced habitats.
Повсеместно в биотопах подвергнутых хозяйственному воздействию.
