Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Neliels (līdz 10 m augsts) rožu dzimtas koks. Vainags plašs, kupolveida. Miza gluda, pelēka. Zari stīvi. Lapas veselas, sekli daivainas, olveidīgas vai eliptiskas (ga 6-10 cm, pl 4-6 cm), ar zāģzobainu malu, tumšzaļu, spīdīgu virspusi un dzeltenpelēku, tūbainu apakšpusi. Pielapes plēvjainas, ātri nokrīt. Ziedi vairogskarā, balti, diezgan lieli (Ø 0.8-1.5 cm). Vainaglapas manāmi garākas nekā kauslapas. Auglis – oranži sarkana neīsta oga ar miltainu mīkstumu (Ø ap 1 cm), mazliet garāka nekā plata. Zied maijā un jūnijā. Augļi nogatavojas septembrī.
Izplatība:
Baltijas reģiona endēms. Izplatīts šaurā joslā Skandināvijas dienviddaļā (vairākums pētnieku šo reģionu uzskata par sugas izcelsmes vietu) un Baltijas jūras austrumu un dienvidu piekrastē.
Latvijā reti, galvenokārt Kurzemes piejūrā. Daži autori uzskata, ka suga Latvijā XIX gadsimtā ievesta no Gotlandes un vēlāk no māteskokiem pārgājusi savvaļā. Nereti tiek kultivēts apstādījumos citās valsts vietās.
Biotopi:
Atsevišķi koki un grupas kāpu mežos, krūmājos jūras tuvumā, arī vecu māju apkaimē.
Īpašas norādes:
No līdzīgās vietās sastopamā hibrīdā pīlādža (S. x hybrida) un hibridizācijas rezultātā veidotā Latvijā ļoti retā Teodora pīlādža (S. teodori) atšķirams pēc veselās lapas plātnes (pamata daļā nav plūksnaini saliktu 1-5 lapiņu pāru). Vislīdzīgākais ļoti retajam klinšu pīlādzim (S. rupicola). Atšķirams pēc zāģzobainas, sekli daivainas (nevis bez daivainiem iegriezumiem) lapas plātnes malas, lapas pamats nav ķīļveidīgs, lapas visplatākās apmēram vidū (nevis acīm redzami augšpus vidus vai augšējā trešdaļā, lapas apakšpuse dzeltenpelēki tūbaina (nevis balti tūbaina), tūbainums salīdzinoši skrajāks.
Rare. Endemic of the Baltic area. Mostly along the coastline. Solitarily trees and groups in forests, shrubs, at old buildings.
Редко. Эндемик Балтийского региона. Преимущественно по близости морского побережья. Единичные деревья и группы в лесах, кустарниках и по близости старых построек.
