Zviedrijas pīlādzis

Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.

Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers. attēls

latviski: Zviedrijas pīlādzis

angliski: Swedish Whitebeam

vāciski: Schwedische Vogelbeere

zviedru: oxel

igauņu: pooppuu

lietuviešu: švedinis šermukšnis

krievu: рябина промежуточная

  • sorbus-intermedia-ehrh-pers
  • sorbus-intermedia-ehrh-pers-B
  • sorbus-intermedia-ehrh-pers-C

Izplatība kartē

Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels (līdz 10 m augsts) rožu dzimtas koks. Vainags plašs, kupolveida. Miza gluda, pelēka. Zari stīvi. Lapas veselas, sekli daivainas, olveidīgas vai eliptiskas (ga 6-10 cm, pl 4-6 cm), ar zāģzobainu malu, tumšzaļu, spīdīgu virspusi un dzeltenpelēku, tūbainu apakšpusi. Pielapes plēvjainas, ātri nokrīt. Ziedi vairogskarā, balti, diezgan lieli (Ø 0.8-1.5 cm). Vainaglapas manāmi garākas nekā kauslapas. Auglis – oranži sarkana neīsta oga ar miltainu mīkstumu (Ø ap 1 cm), mazliet garāka nekā plata. Zied maijā un jūnijā. Augļi nogatavojas septembrī.

Izplatība:

Baltijas reģiona endēms. Izplatīts šaurā joslā Skandināvijas dienviddaļā (vairākums pētnieku šo reģionu uzskata par sugas izcelsmes vietu) un Baltijas jūras austrumu un dienvidu piekrastē.

Latvijā reti, galvenokārt Kurzemes piejūrā. Daži autori uzskata, ka suga Latvijā XIX gadsimtā ievesta no Gotlandes un vēlāk no māteskokiem pārgājusi savvaļā. Nereti tiek kultivēts apstādījumos citās valsts vietās.

Biotopi:

Atsevišķi koki un grupas kāpu mežos, krūmājos jūras tuvumā, arī vecu māju apkaimē.

Īpašas norādes:

No līdzīgās vietās sastopamā hibrīdā pīlādža (S. x hybrida) un hibridizācijas rezultātā veidotā Latvijā ļoti retā Teodora pīlādža (S. teodori) atšķirams pēc veselās lapas plātnes (pamata daļā nav plūksnaini saliktu 1-5 lapiņu pāru). Vislīdzīgākais ļoti retajam klinšu pīlādzim (S. rupicola). Atšķirams pēc zāģzobainas, sekli daivainas (nevis bez daivainiem iegriezumiem) lapas plātnes malas, lapas pamats nav ķīļveidīgs, lapas visplatākās apmēram vidū (nevis acīm redzami augšpus vidus vai augšējā trešdaļā, lapas apakšpuse dzeltenpelēki tūbaina (nevis balti tūbaina), tūbainums salīdzinoši skrajāks.

Rare. Endemic of the Baltic area. Mostly along the coastline. Solitarily trees and groups in forests, shrubs, at old buildings.

Редко. Эндемик Балтийского региона. Преимущественно по близости морского побережья. Единичные деревья и группы в лесах, кустарниках и по близости старых построек.

Apskati citas sugas: