stāvais retējs

Potentilla erecta (L.) Raeusch.

Potentilla erecta (L.) Raeusch. attēls
  • stāvais retējs attēls
  • stāvais retējs attēls

latviski: stāvais retējs

angliski: Tormentil

vāciski: Blutwurz

zviedriski: blodrot

igauniski: tedremaran

lietuviski: miškinė sidabražolė

krieviski: лапчатка прямостоящая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Potentilla erecta (L.) Raeusch. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-40 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis resns, koksnains. Stublājs pacils vai stāvs, bagātīgi zaro, parasti apmatots. Lapas saliktas no 3 vai 5 lapiņām (ga 1.5-3.5 cm, pl 0.5-1.5 cm) ar lielzobainu malu. Lapas plātne otrādi olveidīga, pamats ķīļveida. Pielapes dziļi šķeltas vai dalītas 2-3 daļās. Ziedi pa 1 vai 2 zaru galā. Vainaglapas 4, tumšdzeltenas (ga 0.4-0.6 cm), mazliet garākas nekā kauslapas (ga 0.3-0.4 cm). Auglis - riekstiņu kopauglis. Zied no maija beigām līdz septembrim.

Izplatība:

Ļoti plaši Eiropā.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās mēreni mitrās un pārmitrās pļavās, dažādos mežos un purvos.

Īpašas norādes:

Līdzīgs dažiem citiem retējiem, īpaši pazvilu retējam (P. anglica). No Latvijā ļoti retā un Kurzemē sastopamā pazvilu retēja atšķirams pēc dziļi šķeltām vai dalītām (nevis veselām) pielapēm, stublājs salīdzinoši stāvāks (nevis acīm redzami pacils vai ložņājošs), vainaglapas mazliet (nevis manāmi) pārsniedz kausu. Atšķirībā no citiem retējiem vainaglapas un kauslapas pa 4 (nevis pa 5), neveido stīgas, lapu apakšpuse nav tūbaina, lapas nav plūksnainas.

Common. Solitarily specimens and groups in moderately wet and swampy meadows, forests, bogs and mires.

Часто. Единичные экземпляры и группы на умеренно мокрых и заболоченных лугах, в лесах и на болотах.

Apskati citas sugas: