Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 30-50 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņas augšdaļā, sievišķie - vārpiņas apakšdaļā; dažreiz galotnes vārpiņā ir tikai vīrišķie ziedi. Augs veido nelielu, skraju ceru. Stublājs trīsšķautņains, tievs, parasti galotnē mazliet nolīkst. Lapas stublāja apakšdaļā (pl 0.1-0.15 cm), īsākas nekā stublājs, mala raupja. Ziedkopa (ga 2-4 cm) no 2-6 apaļām vārpiņām ar nedaudziem ziediem. Pie apakšējās vārpiņas ir matveida seglapa. Pūslītis spīdīgs, zaļš vai brūns (nogatavojies), ieapaļš, ar ļoti īsu knābīti un palielinājumā labi saskatāmu dzīslojumu. Pūslīša pāreja knābītī pēkšņa. Segplēksne olveidīga, ar zaļu šķautni un smailu galu, īsāka nekā pūslītis. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Ziemeļu apvidos pola tuvumā sastopama suga.
Latvijā augs ir tuvu vienlaidu areāla dienvidu dienvidrietumu malai. Visā valstī diezgan reti, atsevišķos dienvidu rajonos nav atrasts.
Biotopi:
Grupas slapjos un purvainos mežos.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīgs aireņu grīslim (C. loliacea). Drošākā atšķirības pazīme ir ziedu novietojums vārpiņā: vīrišķie ziedi augšdaļā, sievišķie - apakšdaļā (nevis pretēji). Aireņu grīšļa pūslītim nav knābīša, tā stublājs ir salīdzinoši stīvāks, galotnē nenolīkst.
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rather rare. Absent in some southern-most districts. Groups in wetland forests.
Довольно редко. Отсутствует в некоторых южных районах. Группы в мокрых и болотистых лесах.
