Norvēģijas retējs

Potentilla norvegica L.

Potentilla norvegica L. attēls

latviski: Norvēģijas retējs

angliski: ternate-leaved Cinquefoil

vāciski: Norwegisches Fingerkraut

zviedru: norsk fingerört

igauņu: norra maran

lietuviešu: šiaurinė sidabražolė

krievu: лапчатка норвежская

  • potentilla-norvegica-l
  • potentilla-norvegica-l-B

Izplatība kartē

Potentilla norvegica L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Potentilla norvegica L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs vai divgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-50 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs (vai stublāji vairāki), zaro, klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem. Lapas trīslapiņu saliktas no olveidīgām vai iegarenām lapiņām (to lielums plaši variē: ga 2-9 cm, pl 2-5.5 cm). Dažas apakšējās lapas var būt saliktas no 4 vai 5 lapiņām. Lapas ar kātu, apakšējām lapām tas garāks, stublāja lapām - īsāks. Lapiņu plātnes mala lielzobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs. Pielapes saaugušas ar lapas kātu, stublāja augšējām lapām pielapes parasti ļoti lielas. Ziedkopa skraji vairogveidīga vai ķekarveidīga, atrodas stublāja un zaru galā. Vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa 5. Kauss īsāks nekā ārkauss, sevišķi augļu laikā. Vainaglapas dzeltenas (ga 0.3-0.5 cm), vienāda garuma ar kauslapām vai īsākas. Augļkopā daudz sīku, rievainu riekstiņu. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Austrumeiropas un Rietumāzijas suga.

Latvijā nevienmērīgi: austrumu daļā nereti, rietumu daļā retumis.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas atmatās, izcirtumos, nosusinātos kūdrājos, kā arī dažādās nezālienēs.

Īpašas norādes:

Viens no visvieglāk atšķiramajiem retējiem pēc stāvā, apmatotā stublāja un trīslapiņu saliktām lapām. Ziedēšanas un augļu laikā raksturīga pazīme ir - salīdzinājumā ar kauslapām un vainaglapām - ļoti garais ārkauss.

Unequally: rather common in eastern, rare in western districts. Solitarily specimens and groups on fallow-lands, drained peatlands, in clear-cuttings and various wasty places.

Неравномерно: нередко в восточных, изредка в западных районах. Единичные экземпляры и группы на залежах, осушенных торфяниках и вырубках, а также в разных сорных местах.

Apskati citas sugas: