augstais grīslis

Carex elata All.

Carex elata All. attēls
  • augstais grīslis attēls
  • augstais grīslis attēls

latviski: augstais grīslis

angliski: Tufted-sedge

vāciski: Steif-Segge

zviedriski: bunkestarr

igauniski: luhttarn

lietuviski: aukštoji viksva

krieviski: осока высокая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Carex elata All. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 2 drīksnām. Augs veido blīvu ceru, pazemes dzinumu nav. Stublājs trīsšķautņains, pelēkzaļš tāpat kā lapas. Lapas (pl 0.4-0.6 cm) garas, tomēr īsākas nekā stublājs. Lapu makstis dzeltenbrūnas. Stublāja galotnē 1-2 vīrišķo ziedu vārpiņas, zem tām 2-4 stāvas sievišķo ziedu vārpiņas (ga 3-5 cm). Augšējo sievišķo vārpiņu galā ir arī vīrišķie ziedi. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa garāka nekā vārpiņa. Pūslītis blāvi zaļš (ga 0.35-0.45 cm), ieapaļš, ar 5-7 dzīslām. Knābītis īss, gandrīz vesels. Segplēksne tumšbrūna, smaila, ar gaišu joslu vidū, īsāka un šaurāka nekā pūslītis. Zied maijā, jūnijā.

Izplatība:

Eiropā un Āzijā izplatīta, mainīga izskata suga; tās ietvaros nodala pasugas (C.e. ssp. elata, C.e. ssp. omskiana). Abas Latvijā dažreiz aplūko kā patstāvīgas sugas.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas pārmitrās vietās pļavās, purvos un ūdenstilpju krastos un gar applūstošām ieplakām mežos un krūmājos.

Īpašas norādes:

No citām līdzīgām grupas sugām atšķirams pēc blīva ciņa, garākas nekā vārpiņa apakšējās seglapas. Augšējo sievišķo vārpiņu galā ir vīrišķie ziedi, pūslītis zaļš, ar dzīslojumu (atskaitot pasugu C.e. ssp. omskiana), garāks un platāks nekā tumšbrūnā segplēksne.

Rather common. Wetland species. Groups of various size in mires, meadows, at water-bodies and in flooded cavities in shrubs and forests. Two subspecies (C.e. ssp. elata, C.e. ssp. omskiana) can be distinguished.

Довольно часто. Группы разной величины в мокрых местообитаниях: на лугах и болотах, по берегам водоемов и затопленным понижениям в лесах и кустарниках. Представлен двумя подвидами: C.e. ssp. elata, C.e. ssp. omskiana.

Līdzīgās sugas

  • Carex omskiana Meinsh. (Omskas grīslis)

    Ļoti līdzīgs ir Omskas grīslis (C. omskiana Meinsh., syn. C. elata ssp. omskiana (Meinsh.) Jalas), kas, pēc daudzu pētnieku uzskata, ir tikai augstā grīšļa pasuga izplatības areāla austrumdaļā. Tam raksturīgas šaurākas (pl 0.3-0.5 cm) lapas, apakšpusē ar īsām, ieapaļām kārpiņām un pūslītis bez dzīslojuma (reti saskatāmas 1-3 dzīslas).

Apskati citas sugas: